Ja pilsētā uz ēku sienām pamanāt četrgadīgu bērnu zīmējumus lielformātā vai uz «Lattelekom» punktu ēkām grafiti, kuros lasāmi pusaudžu ierosinājumi un jautājumi vecākiem, tad ziniet – tas ir aicinājums aizdomāties par savu bērnu sapņiem, sarunām ar viņiem un kopīgu laika pavadīšanu.
Ritma Gaidamoviča
Ja pilsētā uz ēku sienām pamanāt četrgadīgu bērnu zīmējumus lielformātā vai uz «Lattelekom» punktu ēkām grafiti, kuros lasāmi pusaudžu ierosinājumi un jautājumi vecākiem, tad ziniet – tas ir aicinājums aizdomāties par savu bērnu sapņiem, sarunām ar viņiem un kopīgu laika pavadīšanu. Vislatvijas sabiedriskā projekta gaitā «Attiecības: bērni – vecāki» arī Jelgavā patlaban sešās vietās izvietoti plakāti un uzzīmēti četri grafiti, kuros bērni uzrunā savus vecākus. Projektu realizē SIA «Time Forward» organizētās komandas veidošanas un līderisma iemaņu attīstīšanas programmas «Vremja Rešeņij» dalībnieki, kuru vidū ir arī seši jelgavnieki – projekta organizators Andis Cjukša, Inese Kacēna, Zintis Johansons, Aivars Stupelis, Gatis Krūmiņš un Iveta Putniņa, kas nesen «Vivo centrā» jelgavniekiem rādīja savu fotoizstādi par bērnu atpūtas vietām pilsētā. Viņa stāsta, ka šī projekta galvenais mērķis bijis divarpus mēnešu laikā izgatavot 26 informatīvus plakātus un 26 grafiti zīmējumus par tēmu «Attiecības: bērni – vecāki» un izvietot tos pilsētās, kurās dzīvo viņas kolēģi treniņa dalībnieki. «Svarīgi pievērst vecāku uzmanību bērniem, lai mums visapkārt būtu stipras ģimenes. Tāpēc ikvienu uzrunājam ar bērnu zīmējumiem un bieži izteiktiem vārdiem saviem mīļajiem vecākiem: «Māmiņ! Tēti! Nāciet ātrāk mājās! Es jūs ļoti gaidu…», «Tēti! Kad mēs brauksim makšķerēt?», «Māmiņ! Tēti! Vai tu zini manus sapņus?», «Māmiņ! Tēti! Es jūs ļoti, ļoti mīlu!», «Māmiņ! Tēti! Es mācos no jums!»,» stāsta I.Putniņa. Tādējādi vecāki tiek aicināti ieklausīties savos bērnos, sadzirdēt viņus, sajust, kas bērniem ir svarīgs, kas nepieciešams, kas viņus satrauc, par ko viņi priecājas vai no kā baidās, un izrādīt mīlestību, rūpes, atbalstu. «Cik daudz mēs zinām par savu bērnu ikdienas gaitām? Ar ko viņi tiekas? Kā viņi jūtas pēc skolas? Tas viss ir jāizrunā,» atzīst fotogrāfe. «Ikdienā mēs esam ļoti aizņemti ar sevi, savu darbu, saviem jautājumiem, tādēļ ik pa laikam nepamanām, ka mums blakus mazais skatās uz mums no savas pasaules, bet mēs neiedziļināmies tajā. Cik bieži izaugot mūsu bērni dažkārt nezina, ko viņi grib, kas viņus interesē, ar ko gribētu nodarboties nākotnē. Reizi pa reizei mēs nodarām viņiem pāri, aizkavējoties ilgāk darbā, atrunājoties ar nogurumu un nepadarītiem darbiem. Mūs pārāk bieži interesē savas problēmas, nevis mazā brīnuma skumjas. Mēs skrienam, lai paspētu, lai nopelnītu, lai pagūtu, bet zaudējam tajā brīdī pašu dārgāko – savu bērnu,» ar skumjām pauž I.Putniņa. Pēc projekta dalībnieku domām, pietiek atnākt mājās un apskaut savu mazuli vai lielo pusaudzi. Pietiek izlasīt vienu pasaku vakarā, nevis uzlikt audioierakstu, lai bērns to noklausās, un pajautāt: «Kā tu jūties?», «Ko tu domā?», «Par ko tu sapņo?». Pietiek mīlēt savu bērnu tūlīt un tagad, neatlikt to uz vēlāku laiku. Pašlaik visi plakāti, kurus zīmējuši četrgadīgi bērni un kuriem pievienoti bērnu bieži teiktie vārdi, izgatavoti un izvietoti Rīgas ielā uz reklāmas stendiem, Rūpniecības ielā 2, Tērvetes ielā pie degvielas uzpildes stacijas «Astarte nafta», uz Rīgas apvedceļa pie «Astartes naftas» un Hercoga Jēkaba laukumā uz videoekrāna. Arī pusaudžu zīmētie grafiti jau ir gatavi, un tos var aplūkot pie Jelgavas Ledus halles uz skeita rampas un uz «Lattelekom» transformatoru punktu ēkām pie kultūras nama, pretī Jelgavas 4. pamatskolai un pie stacijas apļa. Šādi plakāti un grafiti ir arī citviet Latvijā – Rīgā, Liepājā, Cesvainē, Madonā un Daugavpilī. Lielu paldies organizatori vēlas pateikt SIA galdniecībai «Vanga», aptiekai «Valdeka», sabiedriskai organizācijai «Vecāki Jelgavai» un Jelgavas pašvaldībai, kas šo projektu atbalstījuši mūsu pilsētā.