Kultūra

No šodienas Jelgavas pilsētas bibliotēkas galerijā skatāma Jelgavas mākslinieku plenēra izstāde «Pa Jaņa Rozentāla pēdām», kas veltīta UNESCO izsludinātajam J.Rozentāla gadam. «Gada sākumā, vēl nezinot, ka šis tiks izsludināts par J.Rozentāla gadu, Mākslinieku biedrība nolēma doties uz Saldu. Tā šovasar no 18. līdz 24. jūlijam strādājām šajā kādreiz nelielajā Kurzemes miestā, kur nākamais mākslinieks uzsāka skolas gaitas, šeit tapa arī šodien tik populārais diplomdarbs «No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)»,» stāsta Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

Atklājot izstādi, Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma
Zariņa, sacīja, ka šī bibliotēkai ir īpaša reize, jo klātesošie
galerijā var sajust gaisā virmojošo krāsas smaržu, kas parāda, ka
darbi ir nupat uzgleznoti. «Šajos darbos var sajust dzīvību un
mākslinieku otu pieskārienu,» tā L.Zariņa. Plenērā apskatāmo
mākslinieku darbos vērojama bagātīga tehniku daudzveidība – tajos
izmantota eļļa, akrils, akvarelis, pastelis, jauktas tehnikas –, un
izstādi papildina arī fotomākslas darbi. Pavadīdami nedēļu Saldū,
mākslinieki patiesi iepazinuši un iemīlējuši šo pilsētu,
iedvesmojoties no dabas ainavām, kas citā interpretācijā rotājas
J.Rozentāla gleznās. «Mēs dzīvojām Cieceres internātpamatskolas
kopmītnēs, kas, var pat teikt, atrodas Cieceres upes krastā netālu
no tām vietām, ko daudzkārt gleznojis Janis Rozentāls. Gandrīz vai
katrs no plenēra dalībniekiem piestāja vienā vai otrā vietā un arī
skicēja šo glezniecisko, līkumoto, akmeņaino, visai straujo
Cieceres upīti,» tā M.Brancis.

Izstāde Jelgavas pilsētas bibliotēkā skatāma līdz 4. septembrim.
Pēc tam tā tiks eksponēta arī Saldū.

Mākslinieki atklāj, ka plenērs viņiem ir nepieciešams – tas ir gan
radošs darbs, gan gara atpūta, kas ļauj atkāpties no ikdienas
steigas. «Plenērs – tā ir kopā būšana. Mākslinieks pēc dabas ir
individuālists, un plenērs ir iespēja ieraudzīt, kā pasauli tver
kāds cits, šeit var rast domubiedrus,» skaidro Jelgavas Mākslinieku
biedrības vadītājs. 

Izstādē «Pa Jaņa Rozentāla pēdām» skatāmi mākslinieku Andas
Kalniņas, Initas Vilks, Ulda Zutera, Annas Kaltiginas, Katrīnas
Vīnertes, Kaspara Iljina, Ditas Veģes, Ilmāra Drīliņa, Ilonas
Drīliņas, Silvijas Meškones, Ineses Mīlbergas, Arņa Ozola, Ritmas
Lagzdiņas un Valdemāra Kokoreviča darbi.

J.Rozentāls (1866 – 1916) ir viens no nacionālās glezniecības
skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19.
un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja
Eiropas līmenim un kura radošais veikums ir ietverts Latvijas
kultūras kanona sarakstā. 2016. gada 15. janvārī oficiāli tika
atklāts Jaņa Rozentāla jubilejas gads. 

Foto: Austris Auziņš