Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē līdz 30. augustam apskatāma Jelgavas mākslinieku plenēra izstāde «Tepat Platonē». Izstādē apskatāmi 15 autoru 28 darbi. «Šī izstāde ir nozīmīga, jo darbi tapuši plenērā Ģederta Eliasa dzimtajās mājās «Zīlēni» Jelgavas novada Platones pagastā, gatavojoties mākslinieka 130. jubilejai,» norāda Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.
Viņš stāsta, ka plenērs norisinājās trīs dienas, no kurām pirmā bija vējaina, otrā – karsta, bet trešā – lietaina. Neskatoties uz to, tapuši daudzi skaisti darbi. «Plenērā tapušajos darbos ir četras galvenās tēmas: pašas «Zīlēnu» mājas, dižosis, kas aug pie mājas, Zemgales lauki un Platones upe ar ūdens krātuvi pie Platones ciema,» izstādē apskatāmo ieskicē M.Brancis.
Plenērā ar Jelgavas novada pašvaldības un Platones pagasta pārvaldes finansiālu atbalstu piedalījās gan Jelgavas gleznotāji, piemēram, Uldis Zuters, Ritma Lagzdiņa, Ludmila Grīnberga, Inita Vilks, Kaspars Iljins, Arnis Ozols, Guntis Švītiņš, gan mākslinieki no citām pilsētām. «Plenērs ir mans vismīļākais žanrs, kādā strādāt – lielākā daļa manu darbu ir tapuši tieši plenēros. Man kontakts ar dabu ir nepieciešams,» stāsta mākslinieks U.Zuters, piebilstot: parasti gan plenērs ilgst apmēram nedēļu, vairāk ļaujot izbaudīt radošo atmosfēru, tomēr, redzot, ka citi strādā, arī pašam vieglāk saņemties. «Pat tad, ja vienu un to pašu objektu glezno vairāki mākslinieki, tāda sacensību gara kā sportā nav. Darbus var tikai salīdzināt, iepazīstot katra mākslinieka individuālo skatījumu,» vērtē U.Zuters, piebilstot, ka priekšroku dod vienmuļākai strādāšanai, nevis blīvi sēdot līdzās cits citam. Viņš ir gandarīts par iespēju piedalīties plenērā. «Tā kā es strādāju Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, mums «Zīlēni» ir gandrīz kā filiāle, bet mans lielākais atklājums šajā plenērā bija Platones upe,» teic mākslinieks.
Plenēru kā darba formu uzteic arī Jelgavas Mākslinieku biedrības māksliniece Linda Freiberga, norādot, ka laiku pa laikam tas ir nepieciešams, jo ļoti mobilizē – īsā laikā ir jāuztaisa pabeigts darbs. Linda ar ģimeni dzīvo Platones pagastā, bet plenērs ļāva viņai paskatīties uz šo vietu citām acīm un vēl vairāk iemīlēt Zemgali. «Ja iet pa taisno, tad dzīvojam apmēram divus kilometrus no «Zīlēniem», bet nebiju īsti apjautusi, ka atrodamies tik tuvu Ģederta Eliasa dzimtas mājām,» norāda L.Freiberga. Pirmais viņas uzmanību piesaistīja labības lauks – šī glezna ir iekļauta izstādē. «Patiesībā man bija mazliet bail ķerties tam klāt, jo ir grūti panāk, lai gleznā labības lauks būtu tāds, kā tas ir dabā. It kā vienmērīgs laukums, bet tas satur tik daudz informācijas,» stāsta māksliniece. Vēl viņas uzmanību piesaistīja ūdens un dižosis, bet to viņa nepaguva uzgleznot. «Domāju, ka es tur vēl atgriezīšos, lai uzgleznotu osi,» teic Linda, kura jau izpētījusi: kokam var pieiet arī no otras – viņas māju – puses. Māksliniece arī norāda: plenērs licis viņai vēl vairāk iemīlēt vietu, ko viņa sauc par savām mājām, un labāk sajust Zemgales skaistumu.
Jāpiebilst, ka gleznotāju plenērs Ģ.Eliasa dzimtas mājās notika pirmo reizi. Pateicībā par atbalstu un laipno uzņemšanu, M.Brancis Platones pagasta pārvaldes vadītājam Vladislavam Pogožeļskim uzdāvināja plenēra dalībnieces Ligitas Caunes zīmētos «Zīlēnus».
Izstāde Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē būs apskatāma līdz 30. augustam. Apmeklēt izstādi iespējams, iegādājoties vienoto torņa ieejas biļeti izstāžu zāles un skatu laukuma apskatei. Pieaugušajiem tā maksā 1 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem – 0,50 eiro, savukārt pirmsskolas vecuma bērniem ieeja – bez maksas. 9. septembrī, kad tiks svinēta Ģ.Eliasa 130. jubileja, plenēra laikā tapušie darbi būs apskatāmi «Zīlēnos», bet pēc tam tos plānots izstādīt Platones pagasta Lielvircavas muižā.
Foto: Austris Auziņš