Kultūra

Krāsas, otas, taureņi, mākslinieki un aļņi – tas viss vērojams Jelgavas vecpilsētā, kur galerija «Suņa taka» organizē pirmo mākslas akciju «Aļņu dārzs vecpilsētā». Jāatzīst, ka aļņi nebija daudz, taču vecpilsētā valdīja visnotaļ mākslinieciska atmosfēra. Te uz vietas mākslinieki gleznoja, kopā ar jelgavniekiem veidoja trīsdimensiju gleznas, nozīmītes un citas lietas. Bet tikmēr Hercoga Jēkaba laukumā tika noskaidrota pilsētas ātrākā rokdarbniece. Uzvara Kristīnei Spriedējai.

Ritma Gaidamoviča

Krāsas, otas, taureņi, mākslinieki un aļņi – tas viss
vērojams Jelgavas vecpilsētā, kur galerija «Suņa taka» organizē
pirmo mākslas akciju «Aļņu dārzs vecpilsētā». Jāatzīst, ka aļņi
nebija daudz, taču vecpilsētā valdīja visnotaļ mākslinieciska
atmosfēra. Te uz vietas mākslinieki gleznoja, kopā ar jelgavniekiem
veidoja trīsdimensiju gleznas, nozīmītes un citas lietas. Bet
tikmēr Hercoga Jēkaba laukumā tika noskaidrota pilsētas ātrākā
rokdarbniece. Uzvara Kristīnei Spriedējai.

Pēc šodien vecpilsētā redzētā, ne viens vien notiekošā vērotājs
atzina, ka tieši tādai atmosfērai šeit būtu jāvalda katras
brīvdienas. «Tirdziņš, radošās darbnīcas, dzīvā mūzika. Kolosāli.
Nav visam jānotiek tikai centrā, arī šī vieta var būt «dzīva»,»
teic apmeklētāja Liene.

Ar savu molbertu, krāsām un otām vecpilsētā bija ieradies arī
jelgavniekiem jau tik zināmais mākslinieks Gunārs Ezernieks.
«Uzaicināja mani kā vecu plenēristu, atnācu. Patiesībā ko tādu
vajadzētu biežāk. Piemēram, Liepājas vecpilsētā notikuši jau 15
plenēri, bet Jelgavā tikai viens un tas bija pie Jelgavas pils
pirms diviem gadiem. Mēs varētu aicināt citu pilsētu māksliniekus
un sarīkot te kārtīgu gleznošanas plenēru,» domā G.Ezernieks.
Šodien viņš iecerējis uzgleznot Jelgavas vecpilsētas skatu. «Jau
vakar atnācu, apskatīju, izdomāju kompozīciju, safotografēju. Tā
man mācīja profesors, bet tagad gleznošu,» teic mākslinieks,
piebilstot, ka noskatījis vairākas ainas, bet pārējās nākšot
gleznot citu dienu.

Šeit ikvienam bija iespēja izveidot arī savu piespraudīti ar
alni. Lielākie to varēja paši zīmēt, mazākie izkrāsot šablonus.
Uzzīmētos aļņus veikala «db daba» īpašniece Baiba Giniborga
uzspieda uz dažāda izmēra nozīmītēm. Bet veikala «Kanclera» nams
meitenes ikvienam ļāva izgatavot taureņus, trīsdimensiju glezniņas
un kartiņas.

Bet paralēli visam šim ar skanīgiem koncertiem sevi ielu
koncertā pieteica Jelgavas Bērnu un jauniešu mūzikas kluba grupas
un mūziķi. Kā īstiem svētkiem pienākas.

Jāpiebilst, ka te arī tapis projekts «Laucinieki pilsētā»,
proti, uz vietas dažādās krāsās apgleznots busiņš. Rosība šeit
notiks līdz pat vakaram. Bet pulksten 20 būs laikmetīgās mākslas
notikums vidē «Galerijas pastaiga vecpilsētā» blakus galerijai
«Suņa taka» Dobeles ielā.

Kamēr vecpilsētā radoši strādāja mākslinieki un sabrauca aļņi
pie Jelgavas kultūras nama rokdarbnieki rādīja ko māk. Proti, te
uzadi.lv meklēja ātrāko Jelgavas adītāju un krāsainā adīta tērpā
ietērpa tuvāko koku. Koka izdaiļošanā tika izmantoti gan jau
Jelgavas rokdarbnieču sarūpēti adījumi, gan tie, kas tapa vēl uz
vietas. Jāteic, ka īpaši liela atsaucība no jelgavnieku puses,
piedaloties konkursā nebija, savācās tikai desmit adītāji. Tostarp
arī divi kungi. Uzadi.lv pārstāvis Māris Ozoliņš uzteica šo faktu,
kā arī prieks esot par to, ka uz adītāju soliņa sēdušās jaunas
meitenes. Tas nozīmējot, ka tradīcijas tiek turpinātas. Par
atradīšanas konkursa uzvarētāju kļuva jelgavniece Kristīne
Spriedēja, kura gabaliņu – divdesmit valdziņi, 30 rindiņas –
uzadīja 14 minūtēs un 40 sekundēs. Otrā vieta sākumā tika piešķirta
vecākajai konkursa dalībniecei Zigrīdas kundzei, kura šādu gabaliņu
noadīja 19,50 minūtēs. Taču beigās izrādījās, ka viens no vīriešu
kārtas pārstāvjiem Vladimirs Misterenko noteikto daudzumu rindiņu
jau bija sen noadījis un noadījis vēl dažas papildu. Tāpēc viņam 2.
vieta un Zigrīdas kundzei trešā. Uzvarētāja Kristīne stāsta, ka
adīt viņai iemācījusi vecmāmiņa. «Gulēju slima, viņa blakus adīja.
Teicu, ka es ar gribu to darīt. Viņa man iemācīja. Tagad adu zeķes,
cimdus, šalles, džemperus. Iesākumā jaunās idejas pamēģinu uz
sevis, tad draugiem iepatīkas un adu arī viņiem,» stāsta Kristīne,
kura par savu rezultātu šodien bija pārsteigta. Vladimirs ada jau
no piecu gadu vecuma un viņam ir 40 gadu stāžs adīšanā. «Adīšana,
tas tāds hobijs un reizē peļņa. Tiesa, tagad esmu vairāk
mezglošanai pievērsies. Bet, ja vajag, dienā vairākus zeķu pārus
varu izadīt. Pats sev segu ar jau gadu adu,» tā Vladimirs.

Reizē ar atradīšanas čempionātu, izdaiļots arī pie kultūras nama
labajā pusē augošais koks.

Foto: Ivars Veiliņš