«Fotogrāfa darbs ir māksla saskatīt. Puse no labas fotogrāfijas ir sižets, 30 procenti – kompozīcija un vien pa 10 procentiem – tehnikai un fotogrāfiju apstrādei jeb, kā man patīk teikt, laboratorijas darbam,» vērtē fotogrāfa amata meistars Juris Zēbergs, kura fotogrāfijas no cikla «Mana pilsēta» līdz 30. janvārim apskatāmas Jelgavas kultūras nama 1. stāva foajē.
Ekspozīcijā apkopoti pēdējo gadu laikā iemūžināti Jelgavas skati, ko J.Zēbergs centies tvert dabiskā gaismā, lai bildes būtu pēc iespējas īstākas. «Ar katru dienu arvien vairāk lieku kopā domas, lai būtu mazāk jāstrādā pie fotogrāfiju apstrādes, jo fotogrāfs nav fotogrāfiju apstrādes mākslinieks,» fotomākslu raksturo J.Zēbergs. Viņš atklāj, ka, piemēram, sarkanās vēsās gaismas toņi ir raksturīgi ziemas rītiem ap pulksten 9–10 – atkarībā no mēneša. «Kādu vasaras rītu ap Vasarsvētkiem pamodos pulksten 5 rītā – man bija ieplānots darbs studijā, tādēļ nolēmu laicīgi uz turieni doties. Izgāju ārā un ieraudzīju, ka ir ļoti laba gaisma – tas bija pamudinājums vairāku bilžu tapšanai,» stāsta fotogrāfs. Viņaprāt, braukt pa Jelgavu ar mašīnu ir grēks. «Tepat ir viens pilsētas gals un tur – jau otrs. Es visur dodos ar kājām, izbaudu skatus ar acīm. Pēdējo gadu laikā esmu pievērsies Jelgavai – man patīk saskatīt dažādas detaļas,» atklāj fotomākslinieks.
Lielā daļā izstādē apskatāmo fotogrāfiju iemūžināta ziema, un, kā stāsta pats autors, ja ziemas nav ārā, tad vismaz lai tā ir fotoattēlos. «Daudzi autori paņem skatītāju ar bildes lielumu – pirmajā brīdī tas atstāj iespaidu, bet tad tu izej ārā un domā, ka darbos īsti nebija nekādas filozofijas. Manuprāt, mazas bildes izskatās labi – tās var arī pielikt, piemēram, pie sienas kā dekoru. Es pats esmu estēts, un man patīk minimālisms. Kad man ir doma un ideja, tad to iemūžinu. Piemēram, pagājušajos pilsētas svētkos uzņēmu piecas fotogrāfijas,» tā J.Zēbergs, papildinādams: «Nav labas ainavas, ja nav simt piecdesmit stabu bet dažkārt, ja nav mākoņa, nav ainavas.»
Foto: JV