«Ja agrāk prioritāte bija lauksaimniecības dzīvnieki, tad pašlaik – neapšaubāmi dekoratīvie un mīļdzīvnieki. Ja agrāk aizsardzībai cilvēki izvēlējās suņus, tad pašlaik savu un mājokļa drošību uztic apsardzes firmām. Par laimi, pagājuši arī gadi, kad suņus iegādājās, lai viņi piedalītos cīņās, un pašlaik veterinārārstiem praktiski vairs nav jāārstē dzīvnieki, kas nežēlīgi sakosti organizētās suņu cīņās,» to, kā gadu laikā attīstījies zoomārkets, ieskicē veterinārās klīnikas «Sanarius» vadītāja Anna Jesereviča.
Sintija Čepanone
Viņa norāda, ka arī mājdzīvnieku piedāvājumu diktē pieprasījums, un līdztekus suņiem un kaķiem par dakteres pacientiem kļūst krietni eksotiskāki dzīvnieki. «Jelgavas Vēstnesis» centās izzināt, kas tad īsti mīt mūsu pilsētā un vai jelgavnieki apzinās atbildību, kādu uzņemas, iegādājoties mīluli.
Daudziem atbildības izjūtas pietrūkst «No vienas puses, ir jauki, ka mājdzīvnieku izvēlas jauns pāris, kuram vēl nav bērnu. Tas nozīmē, ka viņi kopā par kaut ko sāk rūpēties, kļūst atbildīgi ne tikai par sevi. Bet, no otras puses, nepadomā, ka, piedzimstot bērniņam, mājdzīvnieks var kļūt lieks – gan tādēļ, ka prioritāte ir mazulis, gan tādēļ, ka bērnam var būt alerģija,» A.Jesereviča norāda, ka tā vietā, lai dzīvniekam sameklētu jaunu saimnieku, visbiežāk viņš tiek nogādāts patversmē un aizmirsts. Pēc viņas novērojumiem, diemžēl vēl aizvien par maz tiek apsvērts šis ļoti atbildīgais solis – mājdzīvnieka iegāde, un, iekāres vadīti, to pieņem, nepadomājot par sekām. «Piemēram, suns dzīvo padsmit gadu, tieši tādēļ potenciālajiem saimniekiem jādomā vismaz desmit gadi uz priekšu, pieļaujot gan iespējamo ģimenes pieaugumu, gan dzīvesvietas maiņu un citus apstākļus,» uzsver A.Jesereviča. Viņa pieļauj, ka pašlaik saimnieku bezatbildību būtiski ietekmē arī fakts, ka šajā jomā nav sakārtota likumdošana. Viens no veidiem, kā prasīt atbildību no saimniekiem, viņasprāt, ir stingra dzīvnieku uzskaite: ja dzīvnieks iemidzināts, tad jābūt eitanizācijas aktam, ja pārdots – pārdošanas aktam u.tml. Tāpat jāveic arī stingrāka suņu un kaķu uzskaite Jelgavā. Kā norāda A.Jesereviča, aizvien vairāk cilvēku dzīvnieka iegādei gatavi tērēt iespaidīgas naudas summas. «Taču es aicinu atlicināt ne tikai dzīvnieka iegādei, bet arī viņa sterilizēšanai, dresūrai, ja tas ir suns, uzturēšanai, tostarp atbilstošai barībai, potēm, ārstēšanai,» viņa piebilst, uzsverot gan kādu pozitīvu tendenci – proti, pašlaik par teju 80 procentiem savlaicīgas profilaktiskās vakcinācijas dēļ pilsētā samazinājušās suņu un kaķu infekciozās saslimšanas. Gluži tāpat kā cilvēkiem arī mājdzīvniekiem liekais svars nav retums. Un arī šajā ziņā var runāt par saimnieku bezatbildību, jo ne jau suns vai kaķis pārblīvētajos veikalu plauktos sev izvēlas maltīti. Tieši šie it kā sīkumi visbiežāk liek aizdomāties par to, ka liela daļa sabiedrības tomēr tā īsti nav izpratusi, cik patiesībā lielas rūpes un atbildību prasa mājdzīvnieks. «Ārzemēs jautājums par klaiņojošiem dzīvniekiem nav aktuāls, par mīluļiem kļūst ļoti daudzi bezšķirnes suņi un kaķi, teju visi mājdzīvnieki ir sterilizēti, apmācīti. Vai tur esat redzējuši niknus suņus? Visticamāk, ne. Tas, iespējams, tādēļ, ka citviet pasaulē arī cilvēki ir draudzīgāki, savukārt mēs – neiecietīgi, steidzīgi, tramīgi… Un tādi kļūst arī mūsu mīluļi,» A.Jesereviča neslēpj, ka Latvijā, tostarp Jelgavā šajā ziņā diemžēl vēl daudz darāmā.
Katrā dzīvoklī pa kaķim, katrā namā – pa seskam Protams, suņi un kaķi arī mūsu pilsētā nav retums – A.Jesereviča lēš, ka kāds no šiem mājdzīvniekiem ir gandrīz katrā mājā. Taču arvien vairāk pilsētā ienāk arī eksotiski dzīvnieki – kādu varbūt izbrīnīs fakts, ka teju tikpat ierasts kā jau minētie mīluļi, kļuvis arī sesks. «Katrā daudzdzīvokļu mājā mīt vismaz viens šāds dzīvnieciņš,» atklāj veterinārārste, akcentējot, ka suņi, kaķi un seski noteikti jāvakcinē pret trakumsērgu un tiem jābūt reģistrētiem. Te gan jāpiebilst, ka runa ir par dekoratīvajiem seskiem, nevis tiem, kas laukos zog vistas. Turklāt tiem, kuriem mājās ir sesks, visbiežāk ir arī kāds cits mājdzīvnieks. Uz jautājumu, vai arī uz mājdzīvniekiem var attiecināt jēdzienu «mode», A.Jesereviča atbild apstiprinoši un stāsta, ka nemainīgu cieņu jau daudzu gadu garumā iemantojuši vācu aitas suņi, rotveileri, stafordšīras terjeri. Popularitāti atgūst medību suņi, tostarp takši, Latvijas dzinējsuņi un bīgli, taču pēdējā laikā jelgavniekus īpaši piesaistījušas dekoratīvās mazās suņu šķirnes, piemēram, mopši un terjeri. «Viņi aizņem maz vietas, ir ērti transportējami un pārvietojami pat somiņā,» priekšrocības uzskaita A.Jesereviča, taču norāda uz kādu būtisku kļūdu, ko pieļauj šo suņu saimnieki: «Ja mīlulis ir somas sunītis, tas nenozīmē, ka viņš jānēsā tikai somā. Arī viņam nepieciešamas fiziskas aktivitātes, lai attīstītu muskulatūru.» Runājot par kaķiem, viņa atklāj, ka pašlaik daudzi izvēlas britu īsspalvaino, taču, šķiet, vairākumā vēl aizvien ir parastie mājas kaķi, kas iemantojuši saimnieku mīlestību. Taujāta, kas tad vēl līdztekus suņiem, kaķiem un seskiem mīt Jelgavā, A.Jesereviča kā ierastākos min žurkas, kāmjus, jūrascūkas. Arī degu, smilšu peles, šinšillas un pundurtruši jelgavnieku mājokļos nav retums, taču dažs pamanījies pat istabā lolot gaļas trusi. «Spriežot pēc saviem pacientiem, kuriem pavasarī vitamīnu trūkuma dēļ kļūst mīksta čaula, zinu, ka Jelgavā dzīvo arī sauszemes un ūdens bruņurupuči,» viņa teic. Klīnikā nācies ārstēt arī savvaļas zvērus un putnus, taču veterinārārste norāda, ka viņus tomēr nevajag censties pieradināt un ņemt savā aprūpē. «Katram ir sava vieta, un savvaļā ir dabīgā atlase – izdzīvo stiprākais. Un ne jau veselīgāko putnu mamma izmet no ligzdas. Viņa zina, ka tā jābūt,» atgādina speciāliste.
Zivis un citi «zvēri» «Šogad topā neapšaubāmi ir žurkas, taču bieži vien cilvēki iespaidojas no televīzijas vai žurnāliem. Piemēram, pēdējā laikā daudzi interesi izrāda par degu un iguānām un tās arī iegādājas, jo nesen tieši par šiem dzīvniekiem bija raidījums,» atklāj «Zooveikala» pārdevējas Olga un Alla. Viņas atceras, ka tieši šī iemesla dēļ pirms kāda laika veikalā burtiski izķertas dažādas vardes un gekoni. «Šķiet, nemainīga vērtība paliek mazie papagaiļi un dažādas zivtiņas, īpaši tās, kas nemaksā dārgi,» stāsta pārdevējas, piebilstot, ka nav daudz tādu pircēju, kas būtu ar mieru šķirties no 20 – 30 latiem par, piemēram, diskusu vai samu, cita lieta ir lētās zelta zivtiņas vai gupijas. «Jelgavā, cik zinu, ir tikai kādi divi jūras akvāriji. Gan šāda akvārija uzturēšana, gan arī tā iemītnieces ir dārgs prieks,» viņas stāsta. To, ka vispieprasītākās ir zivis, apliecina arī zooveikala «Fauna» īpašnieks Jurijs Zotovs, norādot, ka pircējus interesē arī dažādi grauzēji. Iespējams, zemās cenas dēļ. «Jelgavnieki, izvēloties mājdzīvnieku, tomēr ir diezgan konservatīvi. Pie mums iespējams iegādāties arī ļoti eksotiskus dzīvniekus, taču kaut ko netradicionālu nopērk labi ja reizi gadā,» J.Zotovs vērtē, ka pie eksotiskajiem pieskaitāma arī iguāna. Tiesa gan – tai nepieciešami īpaši apstākļi, tāpēc jārēķinās ar papildu izdevumiem par terāriju, un J.Zotovs spriež – bažām, ka saimnieki par savu zaļo draugu pienācīgi nerūpējas, nav pamata, jo lielākoties tas ir iepriekš rūpīgi apsvērts solis un terāriju iegādājas un aprīko līdz ar mīluļa pirkšanu. Starp citu – pirms kāda laika «Faunā» bija iespējams iegādāties arī mazus mērkaķīšus. Taujāts, vai jelgavnieku mājdzīvnieku pulkam pievienojies arī kāds no viņiem, J.Zotovs atbild – diemžēl ne. Iespējams, 1000 lati par dzīvnieciņu ne vienam vien šķitusi pārāk augsta cena. Uz jelgavnieku aizspriedumiem mājdzīvnieku izvēlē norāda SIA «Kukaiņu pasaule» pārstāvis Aigars Rašmanis. Čūskas, vardes, ķirzakas, skorpioni, putnu zirnekļi, tarantuli un citi līdzīgi radījumi noteikti nav ierastākie jelgavnieku mīluļi. «Rietumeiropā tas ir izplatīti, pie mums to pakāpeniski sāk pieņemt. Tiesa gan – pašlaik mūsu veikala iemītnieki vairāk ieinteresējuši rīdziniekus,» viņš saka.
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 % 
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 %