Izglītība

No rīta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) Avārijas dienestā ir kā skudru pūznī – vīri, kas iepriekš strādājuši 24 stundas, nodod maiņu nākamajiem, bet tikmēr dispečera telefons no iedzīvotāju zvaniem pēc palīdzības jau kļuvis gluži karsts. Tas nozīmē, ka arī šodiena būs saspringta, un remontstrādnieki ir gatavi darbam – novērst avārijas situācijas namos, kas ir JNĪP pārziņā.

Sintija Čepanone

No rīta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) Avārijas
dienestā ir kā skudru pūznī – vīri, kas iepriekš strādājuši 24
stundas, nodod maiņu nākamajiem, bet tikmēr dispečera telefons no
iedzīvotāju zvaniem pēc palīdzības jau kļuvis gluži karsts. Tas
nozīmē, ka arī šodiena būs saspringta, un remontstrādnieki ir
gatavi darbam – novērst avārijas situācijas namos, kas ir JNĪP
pārziņā.

63020000 – tāds ir JNĪP Avārijas dienesta telefona numurs. Pirmais,
pa kuru iedzīvotāji zvana, lai izklāstītu savu nelaimi un lūgtu
palīdzību, ja pazudusi elektrība, aizdambējusies kanalizācija vai
piedzīvota cita avārijas situācija. Dispečers Normunds Bortiņš
neslēpj, ka tas reizē ir arī tāds kā zibensnovedējs – cilvēkiem
sava bēda allaž liekas svarīgākā, tādēļ nereti nākas uzklausīt ne
tikai palīgā saucienus, bet arī skarbākus vārdus, dažkārt pat
rupjas lamas par darbinieku vienaldzību, kavēšanos, neizdarību…
Dispečers ir arī tas, kuram jācenšas izdibināt, kāda īsti nelaime
klientam notikusi – ja klausulē atskan satraukts: «Man makaroni
skrien pa izlietni ārā vai ūdens gāžas no poda!», viņš saprot:
atkal aizdambējusies kanalizācija.

Priekšroka –
bīstamākajām situācijām
«Avārijas dienests,» klausulē atskan Avārijas dienesta dispečera
balss, lai uzklausītu kārtējo negadījumu. Kad izsaukums
piereģistrēts, N.Bortiņš par to informē Avārijas dienesta brigādi,
kas, ja vien jau nav citā izsaukumā, tūdaļ dodas uz notikuma vietu.
«Izsaukumi tiek piereģistrēti ik pēc divām trim minūtēm. Mans
uzdevums ir izvērtēt to svarīguma pakāpi, un, ja ir vairāki objekti
vienlaikus, vīrus norīkot uz to, kurā ir bīstamāka situācija,»
tehniskais meistars un dispečers Normunds paskaidro – ja vienam
pazudusi elektrība, bet citam nopludināts dzīvoklis, vīri vispirms
dosies novērst otro gadījumu un tikai tad pievērsīsies pirmajam. Un
tieši tas nereti izraisa jelgavnieku neapmierinātību – katram sava
bēda šķiet svarīgāka, taču apzināti neviens izsaukums netiek
novilcināts – ja Avārijas dienesta vīri nav uz vietas, par nākamo
avāriju dispečers viņus informē pa mobilo telefonu, un
remontstrādnieki, paveicot vienu darbu, var doties uz fiksēto
adresi.
Jāpiebilst, ka ikviena dispečera un iedzīvotāja saruna tiek
ierakstīta. JNĪP direktors Juris Vidžis atklāj, ka šāda kārtība
iedibināta, lai kontrolētu Avārijas dienesta darbību un nereti arī
novērstu konfliktsituācijas. «Pēc ieraksta varu pārbaudīt, vai
dienestu vienmēr iespējams sazvanīt, vai dispečers atbild uz visiem
izsaukumiem, vai viņš ir pieklājīgs pret zvanītāju,» J.Vidžis
neslēpj – tādējādi var pārliecināties arī par to, cik «pieklājīgi»
ir klienti. Tas, ka par palīdzību cilvēki dažkārt aizmirst pateikt
paldies, esot tīrais sīkums salīdzinājumā ar tām rupjībām, kas
nereti birst kā no pārpilnības raga.
«Iedzīvotāji bieži vien neizprot Avārijas dienesta sūtību – tā
uzdevums ir likvidēt radušos avārijas situāciju, nevis veikt
remontdarbus,» paskaidro N.Bortiņš, un, ja vien tas iespējams, vīri
cenšas tikt galā pašu spēkiem.

«Zili brīnumi»
kanalizācijas caurulēs
Vīri gatavi darbam ir 24 stundas. Prognozēt, kad būs visvairāk
izsaukumu, nav iespējams – lielākas un mazākas ķibeles atgadās ik
dienu, taču pieredze apliecinājusi, ka karstākais darba cēliens ir
vasaras beigas un rudens – laiks, kad iedzīvotāji konservē un kad
tiek pieslēgta apkure. Daudziem šķiet pašsaprotami – vecās sēnes
podā, jaunās – burkā; vecie marinētie gurķi podā, jaunie – burkā,
un tad no problēmām neizvairīties.
Protams, lielā mērā to var «norakstīt» uz namu ievērojamo vecumu –
70 – 80 procentu māju jau sen kā nolietojušās, taču avārijas
situācijas rašanos veicina nepareiza to ekspluatācija. «Ai, jums
labāk to nedzirdēt, kādas lietas iedzīvotāji pamanās nolaist
kanalizācijā!» ar roku atmet remontstrādnieks Juris Karepovs, kopā
ar kolēģiem novēršot kārtējo avāriju – šoreiz tā ir kādā namā Meiju
ceļā. Kanalizācija pagrabā – tāds ir reģistrētais izsaukums, un
vīri dodas izskalot guļvadu. Šoreiz palīgā ņem arī «kurmi» – šī
mašīna lieti noder gadījumos, kad troses aizdambētās caurules
priekšā ir bezspēcīgas. «Kanalizācijas sistēmā iesprūdušu lupatu
varam izķeksēt paši, bet te vaina ir nopietnāka,» paskaidro
remontstrādnieki un palīdz «kurmja» šoferim Verneram Brahmanim tikt
galā ar skalošanu.
Katrā maiņā ir trīs remontstrādnieki, un šodien strādā Juris Deiko,
kas vairāk specializējies santehnikas lietās, Valdis Mihailovs,
kurš vairāk par citiem saprot no elektrības, un šoferis J.Karepovs.
Atkarībā no situācijas viens uzņemas «šefību», bet pārējie
palīdz.
Kādi «zili brīnumi» līdztekus lupatām tad vēl atrasti kanalizācijā,
vīri atklāj tik pēc neatlaidīgas taujāšanas. Sākumā viņi min
pārtikas produktus, tostarp skābētus kāpostus, kartupeļu mizas, tad
nosauc karotes, tualetes gaisa atsvaidzinātājus, bet tad jau atklāj
arī lielāko «nelaimi» – kanalizācijā nolaistus bērnu pamperus,
higiēniskās paketes, tamponus… «Var jau, protams, censties
saprast daudzstāvu mājas iedzīvotājus, kuriem sadzīves atkritumu
iznešana sagādā grūtības, tomēr, pirms ko «sastūķēt» izlietnē vai
nolaist klozetā, vajadzētu padomāt par sekām,» nopūšas vīri. Un par
sekām nenāktu par ļaunu padomāt, arī mazgājot traukus. Avārijas
dienestā strādājošie atzīst – lai cik efektīvu trauku mazgājamo
līdzekli izmantotu, bez siltā ūdens neiztikt. «Tauki ļoti ātri
pielīp pie caurulēm – viena, otra, trešā kārta, un tauku tur jau ir
tik daudz, ka uz maizes var smērēt,» teic remontstrādnieki.

Likvidē
avāriju,
nevis remontē
Kamēr vīri novērš vienu avāriju, jau saņemts zvans par nākamo –
šoreiz Māras ielā. Noplūdis ūdens – tāds avārijas pieteikums, un
vīri jau zina, kas jādara. «Atkal nebūs ūdens,» nopūšas
skaistumkopšanas salona «Lagūna» īpašnieks Valts un
remontstrādniekiem rāda, kur ūdens sācis tecēt. Vīriem viss skaidrs
– salons iekārtots mājas 1. stāva malējā dzīvoklī, tieši tādēļ
ūdens iztece radusies tieši tur, taču īstā vaina meklējama
augstākos stāvos. Kamēr strādnieki to meklē, Valts stāsta, ka
līdzīga problēma šo māju piemeklējusi vēl nesen, tāpēc viens
stāvvads jau nomainīts. Situāciju viņš izprot – māja ir gana veca,
tāpēc viss pamazām jānomaina. «Žēl vienīgi, ka atkal uz brīdi
salonā apstāsies darbs,» nopūšas īpašnieks, un patiesi – Avārijas
brigādes vīri paziņo, ka spiesti noslēgt stāvvadu, tieši tādēļ dažu
dzīvokļu iemītniekiem nāksies iztikt bez aukstā ūdens. Valts ar
parakstu apliecina, ka Avārijas dienests ieradies laikus un avāriju
novērsis, savukārt vīri apsola par to paziņot iecirknim, lai pēc
iespējas ātrāk speciālisti varētu saremontēt caurules un mājai
atkal «palaist» ūdeni. 

Gatavi darbam
dienu un nakti
Trešais izsaukums stundas laikā ir no kādas iedzīvotājas Satiksmes
ielā – neiedziļinoties sīkumos, kundze vien noteic, ka nav
elektrības, un arī šajā gadījumā vīri jau zina, kas darāms.
«Jāieslēdz automāts,» nosaka Valdis, un kopā ar kolēģiem nokāpj
mājas pagrabā, lai to paveiktu un dzīvoklis atgūtu gaismu. Izrādās,
ka šādas sīkas ķibeles ar elektrību ir viens no biežākajiem
iemesliem, kādēļ palīgā tiek saukta Avārijas brigāde. «Cilvēki
pieslēdz pārāk daudz ierīces, tāpēc gadās, ka slodze ir par lielu,
un tiek izsisti drošinātāji,» paskaidro Valdis.
Ejot laukā no pagraba, remontstrādnieki pamana, ka kādā ūdens
caurulē radusies sūce. «Noziņosim iecirknim, lai nebūšanu novērš
laicīgi, citādi jau pavisam drīz tā būs kārtējā avārija,» nosaka
J.Deiko.
Jāpiebilst, ka Avārijas dienestam jānovērš jebkura avārija –
vienalga, vai tā saistīta ar ūdensvadu, apkures, kanalizācijas
sistēmu, vai arī gadījušās problēmas ar elektrību. Viņiem diena vēl
gara, jo maiņa beigsies tikai nākamās dienas rītā. Vīri prognozē:
darba netrūks – ikviena nelaime, kas notikusi dienā, var atgadīties
arī naktī, un arī tad jāsteidz palīgā.
Kopumā 24 stundu laikā Avārijas dienests novērsa 30 bīstamākas un
mazāk bīstamas avārijas situācijas. Dispečers atzīst, ka tas ir
vidēji daudz, jo dažkārt viņu darbs ir krietni saspringtāks –
piemēram, pagājušajā mēnesī JNĪP Avārijas dienesta remontstrādnieki
kopumā saukti 385 reizes, bet uz rudens pusi viņiem būs jāpagūst
palīdzēt aptuveni trīs reizes vairāk iedzīvotājiem.

Tā gadās…
Avārijas dienesta dispečers saņem izsaukumu par kādu namu –
aizdambējusies kanalizācija. Vīri operatīvi reaģē, un jau pavisam
drīz no caurules tiek izvilktas higiēniskās paketes. Mājā ir tikai
divi dzīvokļi – vienā mīt veca tantiņa, otrā – jauna ģimene. Vīri
rāda – lūk, kā dēļ notikusi nelaime! Bet abas kundzes, izbrīnā
ieplestām acīm, sāk skaidroties, meklē vainīgo un dievojas, ka
viņas jau nu noteikti tās podā nav metušas. Kurš
vainīgs?