«JLM Grupas» problēmu sākums, kas novedis līdz maksātnespējai un tad arī ražošanas apturēšanai ir zemā cena, ar ko ražotājs startējis dažādos iepirkumu konkursos, uzskata Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis. Viņš prognozē, ka maizes ražotāju bankroti turpināsies.
Zane Auziņa
Valdis Circenis intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» pārliecināti sacīja, ka maizes ražotāju bankroti varētu turpināties, jo vēl ir vairākas mazas ceptuves, kas var pārtraukt ražošanu. Viņš uzsver, ka viena no problēmām ir zemā cena, ar ko ražotāji startējuši dažādos iepirkumu konkursos. Tā bijis gan «JLM Grupa», gan arī «Valmieras maiznieka» gadījumā, kad nepamatoti zemās cenas dēļ kompānijas nonākušas finansiālās grūtībās.
«Izmaksas arvien pieaug, bet maiznieki produkcijas cenas nevar celt ierobežotās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Nākotnē var būt tā, ka kļūs vēl par kādu maiznieku mazāk,» pieļauj Circenis, neatklājot, kuriem uzņēmumiem šobrīd ir problēmas.
Patlaban neviens no maizniekiem nevar lepoties ar strauju tirgus izaugsmi, jo maizes patēriņš samazinās. Kā liecina LMB dati, pērn vidēji viens iedzīvotājs patērēja ap 50 kilogramiem maizes, kas ir mazāk nekā 2005. gadā, kad patēriņš bija ap 55 kilogramiem, savukārt pagājušā gadsimta 90. gados – ap 90 kilogramiem gadā.
LMB speciāliste Gaida Bergmane norāda, ka nelielās reģionālās maizes ceptuves ietekmē arī jaunu lielveikalu atvēršana, kur tiek tirgota galvenokārt lielo maizes ceptuvju produkcija, bet nelielās ar savu nelielo apjomu netiek ielaistas tirdzniecības tīklos.
Tirgus līdera AS «Hanzas maiznīcas» mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners laikrakstam gan sacīja, ka pēc iepriekšējo gadu samazinājuma šogad Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maizes tirgū vērojamas pozitīvas tendences, jo ražošanas apjomi auguši par 4%, savukārt «Hanzas maiznīcas» apjomus audzējušas vēl nedaudz straujāk.
«Pagaidām uz notiekošo tirgū skatāmies ar optimistisku piesardzību, jo nevar zināt, kas gaidāms gada otrajā pusē. Tomēr domāju, ka saruks ātrās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumu apjoms, cilvēki arvien vairāk sāks gatavot mājās, līdz ar to maizes patēriņš varētu pieaugt,» pieļauj Vegners.
Savukārt SIA «Fazer maiznīcas» rīkotājdirektors Ivars Skrebelis norāda, ka, kopumā vērtējot, situācija maizes ražošanas nozarē šobrīd nav optimistiska.
«Turpinās tirgus sakārtošanās, jo nozarei, lai attīstītos, jābūt rentablai. Līdz šim nozare nav spējusi attīstīties, jo nosacījumi izaugsmei nav bijuši labvēlīgi – konkurence maizes tirgū, inflācijas ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju, resursu un izejvielu cenu kāpums, darba algu pieaugums un neatrisinātas problēmas ar atgriezto produkciju ir liels slogs,» norāda Skrebelis.
Kā ziņots, ražošanu pārtraukušas vairākas senākās maizes ceptuves – Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika Rīgā, «JLM Grupa», kas sevi apvienoja Jelgavas un Liepājas maiznieku, Jēkabpils maizes kombināts Jēkabpilī, kā arī «Zelta kliņģeris» Kuldīgas rajona Vārmē, «Zelta dona», savukārt vēl citi mēģina pārorientēt ražošanu, lai varētu izdzīvot.
Patlaban Latvijas maiznieku biedrībā apvienojušies 29 ražotāji, bet vēl tirgū darbojas ap desmit maizes cepšanas uzņēmumu, kas nav biedrībā.
6.1 °C,
3.6 m/s,
93.8 % 
6.1 °C,
3.6 m/s,
93.8 %