Pilsētā

Anna Afanasjeva

SIA «JLM grupa», kurā bija apvienojies Jelgavas un Liepājas
maiznieks, kreditoru sapulce pārcelta, jo, kā skaidro uzņēmuma
administrators Guntars Birsāns, piedāvājums atjaunot maksātspēju
uzņēmumam neesot bijis pietiekami detalizēti izstrādāts, lai par to
lemtu. Potenciālais investors esot uzņēmējs, kurš bijis saistīts ar
maizes ražošanu Daugavpilī. 

Kādreizējais Jelgavas maiznīcas arodbiedrības vadītājs
Vladimirs Mihaļčenko stāsta, ka maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki
par kreditoru sapulcēm nav informēti, uz tām nav aicināti un tajās
nepiedalās. Viņš nav apmierināts, ka cilvēkiem tik ilgi bija
jāgaida administratora janvārī solītā algas izmaksa par pagājušā
gada jūliju un augustu. Naudas izmaksāšana sākusies maija otrajā
pusē un noslēgusies pagājušajā nedēļā. Šajā laikā daļai darbinieku
jau beigusies bezdarbnieku pabalstu izmaksāšana. Vairumam no vairāk
nekā 100 mūsu pilsētas ražotnē bez darba palikušo cilvēku citu
darbu nav izdevies atrast. 

Taču vairāk nekā desmit darbinieki, to vidū arī vienkārši
maizes cepēji, aprēķināto izmaksu kaut kādu nesaprotamu
neatbilstību dēļ tā arī neesot saņēmuši. Pats visu aprēķināto
neesot saņēmis, jo bijis uzņēmuma akcionārs. V.Mihaļčenko
vairākkārt pabijis aģentūrā «Maksātnespējas administrācija», taču
saņēmis formālas atbildes. Tāpēc sagatavojis iesniegumu Valsts
Prezidenta kancelejai. 

Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele
darbiniekiem domāto izmaksu aizkavēšanos skaidro ar administratora
rīcību. Proti, viņš tikai janvārī aģentūrā iesniedzis izmaksu
sarakstus, turklāt tie nav bijuši noformēti atbilstoši
 prasībām. Attiecībā uz vēršanos Maksātnespējas administrācijā
E.Ābele pieļauj, ka kādreizējais darbinieks nav izpratis
skaidrojumus. Viņa vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga
informē, ka administratora pieprasījums par atlīdzības izmaksu 205
maksātnespējīgās SIA «JLM grupa» darbinieku prasījumu
apmierināšanai no Maksātnespējas administrācijas piešķirti 250 512
lati. No tiem uzņēmuma kontā nonākuši 138 096 lati, pārējā summa
domāta nodokļu maksājumiem, kaitējuma atlīdzības izmaksām
u.tml.

G.Birsāns atzīst, ka pērn darbiniekiem sasolījis vairāk nekā
spējis izpildīt, jo arī pats cerējis, ka nopelnīto darbinieki
saņems agrāk. Viņš papildina, ka uzņēmuma akcionāriem un valdes
locekļiem pastāv ierobežojumi atlīdzības saņemšanā – viņiem to
izmaksā nevis aprēķinātajā apmērā, bet vadoties no minimālās darba
algas. Tādējādi, piemēram, arodbiedrības vadītājam atlīdzības
apmērs samazinājies par trešo daļu. Vidēji par duci darbinieku
administrators sniedzis atkārtotu pieprasījumu. 

Izmaksu aizkavēšanās saistīta arī ar to, ka uzņēmuma
grāmatvedība savulaik nepareizi aprēķinājusi kompensāciju apmērus
par neizmantotajiem atvaļinājumiem, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli neapliekamā minimuma apmērus. Datu pārrēķins prasījis trīs
mēnešus. 

Bijušais arodbiedrības vadītājs pārliecināts, ka
administrators vairāk domā par savu izdevīgumu. «Viņš ir jurists,
nevis uzņēmējs, viņu interesē tikai peļņa.» Šajā laikā Jelgavas
ražotnē bijuši vairāki interesenti, kādi trīs uzņēmumi izrādījuši
interesi par saldētās produkcijas ražošanas atjaunošanu, taču viss
tā arī palicis. 

Pēc V.Mihaļčenko un citu bijušo darbinieku domām,
administratoram jebkuras intereses gadījumā būtu jāizmēģina visas
iespējas, lai uzņēmumā kaut daļējā apjomā tiktu atsākta darbība.
«Ņemot vērā lielo bezdarbu, jādara viss iespējamais, taču nav
lielas ticības, ka tā notiks,» domā kādreizējā personāldaļas
vadītāja Ingūna Ožete, piebilstot, ka trūkst informācijas par katra
interesēm un rīcības apsvērumiem. Pašreizējo brīdi maiznieka
izpārdošanai viņa raksturo kā neizdevīgu, jo tagad cenas ir
sviestmaizes līmenī. Kādreizējā ražošanas vadītāja Arnita Mīļā tam
piekrīt, taču ko ietekmēt nav kādreizējo darbinieku spēkos. Viņa
pati atradusi citu darbu un par norisēm maizniekā ir tikai
vispārīgi informēta. 

Skatoties uz norisēm maizes tirgū, kādreizējais darbinieks
pieļauj, ka maiznīcas darbības apturēšana pagājušajā vasarā bija
pasūtīta, jo konkurences cīņā visi paņēmieni ir labi. Pēc tam dažs
labs maizes cepējs savai produkcijai cenas palielināja. Vienīgi
krīzes ietekmē tās vēlāk tika samazinātas, jo valstī, kur,
V.Mihaļčenko vārdiem runājot, ir Vidusāzijas līmeņa ienākumi, nevar
būt Rietumu cenas. 

Būdams tehnisks cilvēks, V.Mihaļčenko domā, ka izsoles
gadījumā būs pieprasījums pēc «ejošām» iekārtām, bet nevajadzīgās
atstās. Darbinieki lēsuši, ka uzņēmumā situācija pasliktinājusies
vēl pirms ārvalstu fonda ienākšanas un ražotņu apvienošanas. Ne
visas tolaik pirktās iekārtas bijušas vajadzīgas, taču
ambiciozajiem projektiem nav bijis grūtību saņemt kredītus, kas,
iespējams, ne vienmēr izlietoti godprātīgi. Taču šis vilciens sen
aizgājis. 

 

Kopš «JLM grupa» maksātnespējas sākuma turpinās konflikti
starp bijušo uzņēmuma vadītāju Arvi Rovi un administratoru
G.Birsānu. A.Rove iesniedzis iesniegumu policijai par
administratora darbībām, kas saistītas ar dažādām finanšu
operācijām. 

Viņš lūdzis pārbaudīt administratora izmaksu summu, kas
decembrī pārsniegusi 138 000 latu, bet uz maijā iesniegto sapulci –
194 000 latu, jo trūkstot dokumentu, kas pierādītu izmaksas. Tāpat
A.Rove lūdzis pārbaudīt naudas atlikumus un bilancē uzrādītos
ciparus, kas vairāk nekā par 700 000 latu nav sakrituši ar bilanci
pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas. Martā par to uzsākts
kriminālprocess. A.Rove vairākkārt uzsvēris, ka «JLM grupa» būtu
varējusi turpināt darbu, ja vien administrators četras dienas pēc
maksātnespējas atzīšanas nebūtu lēmis par darbības
apturēšanu.

Pirms kreditoru sapulces maijā A.Rove informēja, ka
administrators atsakās izsniegt sarakstu par mantas pārdošanu,
neatbild uz vēstulēm un atsakās risināt jautājumus par darbības
atjaunošanu. Tāpat uzsvērts, ka G.Birsāns sev noteicis algu 1200
latu mēnesī. Līdztekus «JLM grupai» G.Birsāns ir administrators vēl
13 maksātnespējīgos uzņēmumos. Bijušais uzņēmuma īpašnieks un
vadītājs uzskata, ka administrators darbojas savās interesēs,
pamatojot to ar faktu, ka G.Birsānam pieder SIA «Krese GV», kur
apgrozījums 2008. gadā bijis ap 5000 latu, zaudējumi – ap 19 000
latu, bet parādsaistības – vairāk nekā 300 000 latu
apmērā. 

Savukārt G.Birsāns paziņoja, ka A.Rove pirms maksātnespējas
procesa no uzņēmuma kases izņēmis 123 000 latu. Turklāt jūlijā un
augustā saražoto produkciju par puscenu pārdevis sev piederošajam
uzņēmumam «Sono maiznīca», kas par šo preci joprojām nav
samaksājis. Liepājas tiesa apmierinājusi administratora prasību par
vairāk nekā 173 000 latu piedziņu no «Sono maiznīcas». Pēc tam šis
uzņēmums, kurā Jelgavā un Liepājā strādāja apmēram 35
darbinieki. 

Naudas izņemšanu no konta A.Rove sauc par meliem, šādā
gadījumā «JLM grupai» nevajadzētu iesniegt maksātne­spēju, uzņēmums
turpinātu strādāt. «Ja es šo naudu būtu izņēmis, tad neuzdrošinātos
kritizēt administratoru un sēdētu klusu,» teic A.Rove. Par darījumu
viņš skaidro: viņš bijis uzņēmumam parādā, arī uzņēmums bijis
vadītājam parādā. Pilnsapulcē nolemts veikt savstarpējus norēķinus,
lai samazinātos parāda summa. Norēķini veikti «grāmatvediski»,
tajos nefigurējusi reāla nauda. 

A.Rove esot uzņēmumā ieguldījis vēl lielākus līdzekļus, kas
pārsniedz 123 000 latu, bet administrators viņu kā kreditoru
atteicis reģistrēt. Savukārt «Sono maiznīca» izveidota, lai veiktu
«JLM grupa» produkcijas izplatīšanu.

Maksātnespējas aģentūrā A.Rovem domstarpību sakarā ieteikts
vērsties tiesā. To viņš darīšot pēc tam, kad saņemšot atzinumu no
policijas. 

Latvijas Maiznieku biedrības priekšsēdētājs Valdis Circenis
atzīst, ka «JLM grupas» liktenī vainojama priekšvēsture, kad vēl
iepriekšējie īpašnieki izdomāja biznesu pārdot vai meklēt
investoru. Apstākļu sakritība  novedusi pie investīciju
fondiem, kam specifiskajā biznesā, iespējams, pietrūka
zināšanu.

Administrēšanai nepastāv ierobežojumi 

Maksātnespējas administrācijas direktors E.Ābele atzīst, ka
konflikts nevienā gadījumā nenāk par labu. Aģentūra pēc saņemtajām
sūdzībām pieprasījusi administratoram sniegt paskaidrojumus. Tā ir
ikdienišķa prakse, lai atklātu ne vien sūdzības autora viedokli
(var izrādīties, ka tas tapis pēc principa «papīrs pacieš visu»),
bet arī administratora. Jūnija beigās aģentūra jautājumus skatīs
plašāk. 

A.Rove uzskata, ka G.Birsāna darbības neatbilda likumā
noteiktajam par to, ka administratoram jārīkojas kā kārtīgam
saimniekam, un secina, ka viņam ir tikai viena funkcija — likvidēt
uzņēmumu un izpārdot, jo likumā nav noteikts, cik tas saņem biznesa
atjaunošanas gadījumā. 

E.Ābele precizē, ka tas neatbilst patiesībai, uzņēmuma
sanācijas gadījumā administrators saņem atlīdzību 15 minimālo
mēnešalgu apmērā. Savukārt galvenie lēmēji par maksātnespējas
risinājuma izvēli ir kreditori. Maksātnespējas administrācijas
vadītājs piekrīt, ka likumā nav noteikts ierobežojums, cik uzņēmumu
maksātne­spējas procesus viens administrators drīkst vadīt. No
jūlija likumā gaidāmas izmaiņas, taču šo jomu tās neskars. E.Ābele
lēš, ka šis priekšlikums būtu iekļaujams nākamajos likuma
grozījumos. Maksātnespējas administrācijas direktors piekrīt, ka
šis ierobežojums būtu vajadzīgs, jo viens cilvēks nespēj vienlīdz
kvalitatīvi strādāt ar tik daudziem uzņēmumiem. 

E.Ābele iebilst, ka administratori nepārzina uzņēmuma vadības
principus, jo ikviens speciālists ir izgājis speciālu kursu, kur
apguvis uzņēmumu vadību, darba tiesības, ekonomiskās un virkni citu
kopumā ap desmit ar uzņēmējdarbību saistītas programmas. Vienlaikus
E.Ābele piebilst, ka nozīme ir administratora
pieredzei. 

Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā
piebilst, ka galvenais iemesls, kādēļ darbību atjauno tik mazs
skaits maksātnespējīgo uzņēmumu, ir tas, ka rīcība seko pārāk vēlu.
Proti, uzņēmēji sarosās nevis tad, kad smaržo pēc «cepta», bet tad,
kad ir jau par vēlu – neplāno, nepēta tirgu un sāk rīkoties tikai
tad, kad vairs nav ko «elpot». Un tad vairs nav cita risinājuma kā
bankrots.

Nākamceturtdien «JLM grupa» turpinās sapulci, kurā izskatīs
priekšlikumu par maksātspējas atjaunošanu. A.Roves rīcībā neesot
plašākas informācijas par potenciālo investoru. Arī administrators
sākumā vien atklāj, ka tas bijis saistīts ar maizes ražošanu
Daugavpilī. Atkārtotā sarunā viņš papildina, ka priekšlikums
saņemts no SIA «Gumbatova auto», kas reģistrēts Liepājā. Uz
jautājumu par orientēšanos maizes ražošanā investors atklājis, ka
nodarbojies ar sagādi. 

Ar iespējamo investoru «Jelgavas Vēstnesim» sazināties
neizdevās. Administrators atzīst, ka tā situācija neliecina par
ieguldījumu iespējām, firmas pērngada apgrozījums nav norādīts, bet
zaudējumi – vairāk nekā 6000 lati. Investora pārstāvis uzsverot
savas labās attiecības ar iepriekšējo «JLM grupas» vadītāju A.Rovi.
Pēdējais sakās investoru nezinām, viņš esot informēts par igauņu
piedāvājumu, kas parādījās pēc uzņēmuma maksātnespējas atzīšanas.
G.Birsāns domā, ka iepriekšējais vadītājs no piedāvājuma publiski
cenšas norobežoties. 

Jautāts par iespējamiem maksātnespējas risinājumiem, G.Birsāns
atzīst, ka līdz šim vērā ņemami sanācijas risinājumi nav saņemti.
Igaunijas uzņēmums joprojām izrādot interesi, taču tagad – par
iekārtām. Ražotnēs pabijuši vairāku Latvijas uzņēmumu pārstāvji,
taču tas arī viss. 

G.Birsāns atzīst, ka sanācija no visiem viedokļiem būtu
izdevīgākais risinājums, taču situācijas ietekmēšana neesot
administratora spēkos. Viņš cer, ka līdz sapulcei no potenciālā
investora tiks saņemts detalizētāks piedāvājums. A.Rove pauž
gatavību sniegt savas zināšanas un pieredzi, ja vien viņu kāds
uzrunās. Bijušais vadītājs dzirdējis, ka izrādīta interese par
uzņēmuma iznomāšanu. Šajā gadījumā nerastos papildu izdevumi par
komunālajiem maksājumiem un ēku uzturēšanu, kas mēnesī ir ap 10 000
latu. Pašreizējās krīzes apstākļos, pēc A.Roves domām, būtu
jāizskata visas iespējas un varianti, jo arī daži desmiti darba
vietu ir no svara. 

Ir skaidrs, ka intereses gadījumā atjaunot ražošanu ir
pēdējais laiks, jo vēl pēc vienas ziemas iekārtas vairs nebūs tādā
stāvoklī. Protams, pastāv bažas, vai iespējamiem investoriem ir tik
lieli līdzekļi, lai īstenotu sanāciju.

A.Rove atzīst, ka viss atkarīgs no kreditoriem. Sanācijas
gadījumā jārēķinās, ka process prasīs gadus piecus. Pieņemot lēmumu
par izsoli, izpārdošanai paies gada pusotra. Spriežot pēc banku
rīcības, tās ieinteresētas pēc iespējas ātrāk atgūt savus
līdzekļus, nevis gaidīt.