Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji šodien, tiekoties ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, pieprasījuši vidējās darba samaksas palielinājumu veselības aprūpē strādājošajiem par aptuveni 20%, jo par tik procentiem darba alga samazinājās, sākoties krīzei.
Circene gan nesola, ka darba alga gada laikā varētu paaugstināties par 20-30%.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šodien pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka sarunas ar ministri nebija vieglas un galīgais risinājums nav panākts, taču šodien izdevies vienoties par turpmāko darbu.
«Nākamā sarunu kārta notiks 16. augustā. Līdz tam Veselības ministrija (VM) ir pieņēmusi kā darba modeli veselības aprūpes nozares apakšpadomes lēmumu par to, ka nākamā gada valsts budžeta projektu veselības aprūpei veidos atbilstoši valdības rīcības plānā paredzētajam, proti, nākamā gada veselības aprūpes valsts finansējumam ir jābūt aptuveni 560 miljoni latu. Uz šī finansējuma palielinājuma rēķina VM ir jāizstrādā aprēķini, vai būtu iespējams vidējās darba samaksas palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem par aptuveni 20%,» teica Keris.
LVSADA 16. augustā izskatīs šos VM sagatavotos dokumentus, kā arī paralēli VM izstrādāto pesimistiskāko scenāriju. LVSADA 21. augustā sasauks padomes ārkārtas sēdi, kurā lems par to darbu rezultātiem, kas būs sasniegti līdz 16. augustam.
Keris norādīja, ka šodien sarunā ar Circeni izskanējušas bažas par valsts budžeta samazinājumu nākamgad, jo ministre uzsvērusi, ka VM neapstiprina valsts budžetu, jo budžeta projektu apstiprina Ministru prezidents, to pieņem Saeima, tādēļ atbildība ir viņu ziņā.
«Lai veicinātu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā to paredz valdības rīcības plāns, mēs šodien tomēr rosināsim Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē iekļaut jautājumu, vai valdība gatavojas pildīt savu rīcības plānu veselības aprūpē vai nē. Tas mums būs pirmais indikators, ko gaidīt tālāk,» teica Keris.
LVSADA vēlas, lai veselības aprūpes budžetam ik gadu finansējums tiktu palielināts par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai 2014. gadā varētu sasniegt izvirzīto mērķi, proti, 4,5% no IKP. Pašlaik no šī mērķa veselības aprūpe atpaliek par 1%. Keris skaidroja, ka 0,5% veido aptuveni 75 miljonus latu. «Ja pašlaik veselības aprūpei gadā no valsts budžeta atvēl aptuveni 490 miljonus latu, pieliktu klāt 75 miljonus latu, tad kopā tie sanāktu prasītie 560 miljoni latu. Viss ir matemātiski pamatots, nav nekāda populisma, jautājums ir tikai par to, vai valdība grasās pildīt savu rīcības plānu vai nē,» uzsvēra Keris.
Arī veselības ministre atzina, ka nozarei pašlaik naudas ir par maz un to vajadzētu palielināt. «Mēs jau esam parādījuši savu labo gribu un mērķtiecību, jo finansējuma palielinājums pirmajā pusgadā par 42,8 miljoniem latu ir būtisks, salīdzinot ar to situāciju, kas bija līdz šī gada 1. janvārim. Arī mēs uzskatām, ka vajadzētu pakāpeniski par 0,1% gadā palielināt finansējumu ilgtermiņā, balstoties uz koncepciju, ko VM ir sagatavojusi iesniegšanai valdībā tuvāko nedēļu laikā,» teica Circene.
Viņa skaidroja, ka no papildus iegūtajiem 42,8 miljoniem latu 11,5 miljonus latu atvēlēs darba samaksai kopā ar nodokļiem. VM piedāvā sagatavot minimālās darba samaksas pieaugumu, ņemot vērā esošo situāciju, ko vajadzētu sasniegt uzreiz, un vēlamo atalgojumu nākamgad un aiznākamgad.
«Mēs nevaram solīt, ka gada laikā darba alga paaugstināsies par 20-30%, tādēļ sagatavosim divus piedāvājumus – vienu, ko varam realizēt, un otru, ko var īstenot, prasot papildu līdzekļus nākamā gada budžetā, kā vēlamo variantu. Ar arodbiedrību tiksimies pēc divām nedēļām, taču vēlamies, lai arī arodbiedrība sagatavo savu redzējumu, jo pašlaik tā akcentē tikai 4,5% no IKP sasniegšanu 2014. gadā veselības aprūpei,» sacīja Circene.
Ministre uzskata, ka pašlaik vēl nav pamata satraukties, ka nākamā gada valsts budžetā bāzes finansējums varētu būt par 2,7% zemāks nekā šogad, jo budžeta veidošana ir tikko sākusies.
LVSADA par protestiem lems pēc 21. augusta, bet Circene norādīja, ka jautājumi par veselības aprūpi ir lemjami tikai nacionālā līmenī, tādēļ starptautiska līmeņa protesti ir tikai uzmanības pievēršanai. Ministre uzskata, ka protestiem nav pamata, jo gada laikā būs papildus piešķirti aptuveni 52 miljoni latu jeb 11% no sākotnējā valsts finansējuma veselības aprūpei.
Kā ziņots, vakar vairākas veselības nozares biedrības, tostarp LVSADA, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija «Sustento», paziņoja, ka ir gatavas rīkot starptautiska mēroga protesta akciju gadījumā, ja valdība nepildīs solījumu par būtisku finansējuma palielinājumu veselības aprūpei.
Akcijas organizatori aicina valdības vadītāju Valdi Dombrovski iespējami ātri dot skaidru atbildi par to, vai valdības rīcības plāns attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu tiks pildīts vai nē, respektīvi, vai veselības aprūpes valsts finansējums tiks pakāpeniski palielināts, lai 2014. gadā sasniegtu 4,5% no IKP.
LETA
13.1 °C,
1.5 m/s,
56.6 % 
13.1 °C,
1.5 m/s,
56.6 %