Jelgavniece Helena, kura ir vājredzīga, atbildīgajiem dienestiem lūdz pievērst uzmanību ar skaņas signālu aprīkotajiem luksoforiem. Viņa novērtē, ka Jelgavā šādi luksofori vispār ir, taču, ikdienā pārvietojoties pa pilsētu, ievērojusi, ka atsevišķos krustojumos luksofora signāls ir par skaļu, savukārt citviet – knapi dzirdams. «Dobeles šosejā tas ir par skaļu, bet, teiksim, Lielās un Pasta ielas krustojumā – par klusu. To pat īsti nevar dzirdēt!» piemēru min Helena.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» satiksmes organizācijas plānotāja Dzidra Staša informē, ka luksoforu skaņas signāla regulēšanas procesā tika iesaistīts arī Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvis – Jelgavas teritoriālās organizācijas vecākā sociālā rehabilitētāja Ilze Makarova-Makaronoka –, un sadarbībā ar viņu rasts optimāls skaņas signāla skaļums, kas atbilst gan Latvijas standartā noteiktajam, gan arī ir pietiekams, lai vājdzirdīgajiem cilvēkiem palīdzētu orientēties, šķērsojot krustojumus. «Luksoforu aktivizēšanas ierīcēs ieregulējot skaņas līmeni, mums jāņem vērā gan vājdzirdīgo vajadzības, gan arī apkārtējo cilvēku intereses – signāls nedrīkst traucēt apkārtējo māju iedzīvotājiem. Atbilstošais Latvijas valsts standarts paredz, ka skaņas signāla skaļumam luksoforos jābūt robežās no 30 līdz 90 decibeliem metra attālumā no skaņas avota, un Jelgavā krustojumos, kuros luksofori aprīkoti ar skaņas signālu, tas ir vidēji 60 decibeli,» skaidro Dz.Staša, norādot, ka visas šīs ierīces aprīkotas ar dimmēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka, pieaugot fona troksnim apkārtējā vidē, pakāpeniski – par pieciem decibeliem – automātiski pieaug arī signāla, kas paredzēts vājdzirdīgajiem, skaņa.
Dz.Staša piebilst, ka šāds skaņas līmenis rasts sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību – tās pārstāve I.Makarova-Makaronoka kopā ar inženieriem un atbildīgajiem speciālistiem personīgi pārbaudīja visus krustojumus, kuros luksofori aprīkoti ar skaņas signālu, un skaņas ieregulēšanas procesā vērā ņemts viņas ieteikums: attālinoties no viena skaņas avota, jādzird nākamā signāls, lai cilvēks, kurš, šķērsojot krustojumu, vadās pēc skaņas, nepazaudētu virzienu. «Šis norādījums arī ņemts vērā un ievērots visos ar skaņas signālu aprīkotajos krustojumos, turklāt pēdējā laikā arī nav saņemtas sūdzības no apkārtējo māju iedzīvotājiem par to, ka viņiem traucētu luksoforu radītais troksnis,» tā satiksmes organizācijas plānotāja, piebilstot, ka visas skaņas ierīces periodiski tiek apsekotas, lai pārliecinātos, vai iestatītais signāla skaļums kaut kādu iemeslu dēļ nav «izregulējies» un kļuvis skaļāks vai klusāks.
Arī Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vecākā sociālā rehabilitētāja I.Makarova-Makaronoka «Jelgavas Vēstnesim» apstiprina, ka «visi pilsētas luksofori ir ideāli saregulēti un skaņas līmenis atbilst gan neredzīgo vajadzībām, gan arī visiem noteikumiem». «Jelgava tiešām ir mums ļoti pretimnākoša pilsēta, un mēs to novērtējam,» tā viņa, piebilstot, ka Neredzīgo biedrībā citiem iebildumu pret esošo signāla skaļumu neesot.