Lai arī darba procesā māksliniekus pārsteidza pa Lapskalna ielu braucošie autobusi, kas radīja vibrācijas, lietus lāses un vējš tādā stiprumā kā pirms pāris gadiem, kad tika atcelts «Prāta vētras» koncerts Jelgavā, aģentūras «Kultūra» darbinieki reaģēja operatīvi: 2. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls aizvadīts godam, un to trijās festivāla dienās apmeklējuši aptuveni 15 000 skatītāji no visas Latvijas. 14 smilšu skulptūras no vairāk nekā 400 tonnām smilšu Uzvaras parkā oficiāli vēl apskatāmas līdz pat Līgo priekšvakaram, 22. jūnijam, katru dienu no pulksten 10 līdz 20.
Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, Smilšu skulptūru festivāla pēcsvētku noskaņās vērtējot īstenoto, atzīst, ka šis salīdzinājumā ar pirmo bijis mākslinieciski kvalitatīvāks un skulptūras – daudz profesionālākas. Izaugsme vērojama ne tikai skulptūru apjomā, bet arī mākslinieku darbā. «Domāju, ka skaitīt apmeklētājus šobrīd vēl ir pāragri – to, cik daudz cilvēku kopumā būs apskatījuši smilšu skulptūras, varēsim aplēst tikai pēc 22. jūnija,» tā direktors. Viņš atzīst, ka gan festivāla organizēšanā, gan norisē vērojama izaugsme, taču jādomā, kā neapstāties pie sasniegtā un ko jaunu apmeklētājiem piedāvāt nākamgad. «Noteikti jāvērtē, kur festivālu rīkot turpmāk, jo Uzvaras parks atrodas pārāk tuvu ielas braucamajai daļai, un, braucot garām autobusiem un mašīnām, rodas vibrācijas, kas kaitē skulptūrām. Ir jādomā, vai tās izvietot nedaudz dziļāk parkā, vai tomēr mainīt norises vietu atpakaļ uz Pasta salu, neskatoties uz dažādiem plusiem, ko tomēr sniedz Uzvaras parks,» tā M.Buškevics.
Apjoms audzis ne tikai skulptūrām, bet arī darbiem Šogad festivāls no iepriekšējā atšķīries ne tikai ar to, ka tas mainījis norises vietu, bet arī ar to, ka smilšu formas mākslinieku vietā jau bija sagatavojuši ceļu būvniecības sabiedrības «Igate» darbinieki. Mākslinieki darbu varēja sākt pie jau sagatavota materiāla, līdz ar to katru skulptūru veidoja tikai viens tēlnieks, tādējādi palielinot apskatāmo skulptūru skaitu. Apjoms šajā reizē audzis ne tikai mākslinieku darbam, bet arī skulptūrām, jo šajā gadā tās jau kļuva par aptuveni 1,5 metriem augstākas un platākas. «Izmēģinājām tādu koncepciju, lai paskatītos, vai tas maz ir iespējams, jo arī daudzviet pasaulē mākslinieki, veidojot savus darbus, strādā pa vienam. Bieži ir tā, ka mākslinieki komandā nevar realizēt savas individuālās idejas, taču, protams, tam visam ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, ja vienam kas notiek, kāds negadījums, darbs apstājas, taču, ja strādā pa diviem, otrs mākslinieks var turpināt iesākto. Bet idejas realizēt un parādīt savu varēšanu tāpat kā Ledus skulptūru festivālā, gatavojot mazās skulptūras, var tikai tad, ja strādā viens,» stāsta aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics.
Jelgavnieki piedāvā nākt talkā Blakus māju iedzīvotāji, kas bieži vien gājuši pie māksliniekiem runāties, piedāvāja nākt palīgā. Ja pietrūktu ūdens, viņi bijuši gatavi māksliniekiem to nest no savām mājām ar spaiņiem. Lai arī nedēļas vidū organizatori bija norūpējušies par pasākuma norisi, jo vējš bija sasniedzis tikpat lielu stiprumu kā dienā, kad pirms pāris gadiem vēja dēļ atcēla «Prāta vētras» koncertu, rezultātā bija gan smilšu skulptūras, gan svētku atklāšana, gan apbalvošanas ceremonija. Jāpriecājas gan, ka šeit māksliniekiem nebija jāpiedzīvo tāda situācija kā Sanktpēterburgas smilšu skulptūru festivālā, kur katru dienu pulksten 12 netālu no skulptūru veidošanas vietas tika šautas lielgabala zalves, kas šajā laikā sabrucināja pa kādai skulptūrai. Mums nešāva lielgabalus, taču māksliniecēm, kas veidoja savas skulptūras tuvāk Lapskalna ielai, ik dienu, braucot garām smagākiem transportiem, sirds ietrīcējās, jo vibrācija tomēr bijusi gana spēcīga.
Skulptūru kvalitāte aug Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu projektu vadītājs atzīst, ka šā gada skulptūru kvalitāte ir daudz augstāka – pērn visas veidotas kā abstrakti tēli, jo bija brīva tēmas izvēle. Ņemot vērā, ka festivāla nosaukums bija «Vasaras zīmes», mākslinieki paši veidoja savas zīmes, bet šajā gadā par godu Jelgavas pils 270 gadu jubilejai visi pievērsušies vēsturiskai tēmai «Galma dzīres». Tie, kuri vēl nav paspējuši apskatīt skulptūras, to var pagūt izdarīt Uzvaras parkā līdz 22. jūnijam katru dienu no pulksten 10 līdz 20.
2. Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla uzvarētāji 1. vieta un 1500 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Taņa Kuzņecova «Vēstures rats» (Krievija). 2. vieta un 1000 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Andrius Petkus «Arhitektūra» (Lietuva). 3. vieta un 700 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Zīle Ozoliņa-Šneidere «Dzīru karalis» (Latvija). Skatītāju simpātija un 500 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Vilnis Bulavs «Amazone» (Latvija).
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 % 
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 %