Valsts atbalsts pašvaldību ceļiem vidēji ir 413 lati uz kilometru gadā, – «par 50 eiro mēnesī mēs uzturam ielas un autoceļus», intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» stāsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.
Latvijā ik gadu tiek laisti postā 1200 kilometri ceļu, bet tiek atjaunoti ap 200 kilometriem, – ik gadu sabrūk sešas reizes vairāk ceļu nekā tiek atjaunots.
No mērķdotācijām, kas piešķirtas novadiem, visas autoceļu uzturēšanas nepieciešamības tiek segtas aptuveni 60% līmenī, novadi piemaksā 15%. Katru gadu finansējums ceļu uzturēšanai tiek samazināts par 25%.
«Un tā mēs lēnām grimstam, līdz nonākam pie tā, ka puse no autoceļiem ir avārijas stāvoklī. Novados situācija ir katastrofāla,» norāda Salmiņš un piebilst: «Arvien vairāk izskatās, ka Latvijas autoceļu sistēma tiek apzināti grauta: pagaidām gan nav saprotams, kas tieši pie tā vainojams – ES vēlme padarīt Latviju par trešās šķiras palīgvalsti vai arī mūsu pašu valdītāju neprasme vadīt valsti.»
Pēc Salmiņa teiktā, satiksmes ministrs Aivis Ronis ir godīgi atzinis, ka tās saistības, ko attiecībā uz ceļiem uzņēmusies valsts, izpildīt faktiski nav iespējams. Taču fakts ir arī tas, ka autoceļi un sabiedriskais transports, kas Satiksmes ministrijas svarīgākās nozares, nav ministrijas prioritāte.
Gadā akcīzes nodokļa apjoms ir aptuveni 271 miljons latu, plus tam 48 miljoni latu ir transportlīdzekļa nodeva. Ceļu atjaunošanai, apkopei tiek piešķirti tikai 70 miljoni latu, pamato LPS pārstāvis un piebilst, ka līdz šim valsts iedzīvotājus krāpa, «tagad vairs nekrāpj», jo pagājušā gada decembrī «tika izdomāts: valstī citu likumu nav, ir tikai likums par budžetu. Visa cita likumdošana ir pakārtota.» Kopš šo grozījumu pieņemšanas pilsoņi nevar pat iesūdzēt valsti tiesā.
Pocents no IKP, ko ceļu nozarei saņem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir vismazākais. 2008. gadā Lietuvai bija 1,63% no IKP, Igaunijai – 1,33%, mums – 1,02%. 2009. gadā – Igaunijai 1,46%, Lietuvai 0,85%, mums – 0,72%, šogad – 0,49%, stāsta Salmiņš un piebilst, ka «faktiski mūsu iekšējā konsolidācija, par ko neviens skaļi nerunā, ir izdarījusi to, ka mēs no ES saņemsim aptuveni vienu miljardu eiro mazāk. Izrādās, mums tagad galvenais ir sagatavoties eirozonai.»
2013. gada plānotais finansējums ceļu uzturēšanai ir tieši tāds pats kā šogad, respektīvi, daudzkārt mazāks, nekā tas ir nepieciešams, norāda LPS padomnieks.
«Ir tādi noteikumi Nr.224, pēc kuriem vērtējam, kādiem tiem autoceļiem jābūt. Bet, lai šos noteikumus pildītu, mums gadā vajag 300 miljonus latu – ceļu uzturēšanai vien. Bet visiem ceļiem kopumā, piedodiet, ir iedoti tikai 70 miljoni latu gadā. Pašvaldībām vajadzētu 100 miljonus latu no šiem 300 miljoniem, taču piešķirti tikai 20 miljoni,» stāsta Salmiņš.
Viņš norāda, ka bez atbalsta ceļu nozarei nevar runāt par kāda reģiona glābšanu, kā piemēru minot kampaņu Latgales glābšanai. Kā iespējamo risinājumu situācijai Salmiņš min maksas ceļu ieviešanu. «Uzliekam degvielas cenu – kādus 50 līdz 60 santīmus par litru, proti, pašizmaksu – un ejam uz maksas ceļiem,» saka LPS padomnieks.
LETA
24.9 °C,
2.4 m/s,
60.3 % 
24.9 °C,
2.4 m/s,
60.3 %