Lai sekmīgi pildītu kopējās Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas pamatprincipus, kas paredz ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas, bet arī lauku ilgtspējīgu attīstību, LLU kā augstākās izglītības iestāde nevar piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem krasi samazināt tās atbildības jomas.
Juris Skujāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors:
IZM vēlme ir universitātes pamatdarbību reducēt uz šauru lauksaimniecības un mežsaimniecības orientētu studiju programmu īstenošanu, LLU kā vienīgajā Zemgales reģiona augstskolā pārtraucot vai radikāli samazinot citu ar reģiona un Jelgavas pilsētas attīstību saistītu un pieprasītu speciālistu sagatavošanu.
LLU vēlas norādīt, ka pēdējo gadu laikā Zemkopības ministrija (ZM), kuras pakļautībā strādā universitāte, pedagoģijā un socioloģijā jau panākts budžeta vietu samazinājums par 40 procentiem, bet ekonomikā – par 20 procentiem, pārdalot finansējumu par labu izmaksu ziņā dārgākiem studiju virzieniem – veterinārmedicīnai un lauksaimniecībai. Tajā pašā laikā zinām, ka līdzīgi nav rīkojušās pārējās universitātes un augstskolas. Turklāt minētais 40 procentu samazinājums pedagoģijā un socioloģijā mūsu universitātē jau dubultīgi pārsniedz IZM pašreizējo uzstādījumu par studiju vietu samazinājumu 20 procentu apmērā nākamajā gadā.
Pedagogu sagatavošanā LLU jau gadiem ilgi ir vienīgā universitāte valstī, kas studiju procesā veiksmīgi iekļāvusi arī praktiskās zināšanas, ko studenti apgūst citās tehniska rakstura fakultātēs. Tā topošie izglītības speciālisti apgūst arī tehnisko grafiku, datorgrafiku, kokapstrādi, metālapstrādi, pārtikas tehnoloģiju un citas zinības, kuras vada pieredzējuši mācībspēki ar piemērotu materiāli tehnisko bāzi. Tādēļ mūsu absolventi ir pieprasīti gan vispārizglītojošajās, gan arodizglītības iestādēs, jo līdztekus mājturībai spēj mācīt arī rasēšanu, informātiku un vēl citus tehniskus mācību priekšmetus, vairojot savu audzēkņu interesi par inženierzinātņu tālāku apguvi. Turklāt LLU ir vienīgā Latvijas pārstāve Starptautiskajā mājturības federācijā. Tāpat LLU ir vadošā augstākās izglītības iestāde valstī, kurā, balstoties uz jaunākajām nozares teorijām, sagatavo darba tirgū šobrīd tik ļoti pieprasītos karjeras konsultantus. Būtiski, ka patlaban Latvijas vispārizglītojošajās un arodizglītības iestādēs strādā tikai 66 kvalificēti karjeras konsultanti.
Universitāti bažīgu dara arī izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska izteikumi par LLU nākotnes perspektīvu atteikties no valsts budžeta finansētajām studiju vietām jomās, kas nav saistītas ar universitātes specializāciju un kurās specializējas citas Latvijas augstskolas. Šāda ministra nostāja ir pretrunā ar universitātes statusu un mazina tās konkurētspēju. Esošajā situācijā nedrīkst ignorēt faktu, ka LLU darbība ir vērsta ne tikai uz atsevišķu nozaru, bet arī uz Latvijas lauku attīstību kopumā, tā izveidojusies par nozīmīgu intelektuālo centru kā visā valstī, tā Zemgales reģionā, Jelgavā un tuvējās pilsētās, kur tā ir vienīgā augstākās izglītības iestāde. Daudzo LLU piedāvāto studiju virzienu apguve notiek integrēti, nodrošinot specializāciju vai nu lauksaimniecībā, vai lauku attīstībā, piemēram, topošie ekonomisti specializējas agrārajā ekonomikā un bioekonomikā – šādus kombinētus risinājumus nepiedāvā neviena cita universitāte valstī. Jāatzīmē arī, ka no Ekonomikas ministrijas sniegtajām darba tirgus prognozēm inženierzinātņu un būvniecības nozarē izriet, ka 2020. gadā pieprasījums pēc kvalificētiem būvinženieriem par 23 procentiem, bet dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijās par 35 procentiem pārsniegs piedāvājumu. Tas nozīmē, ka būvniecības un informācijas tehnoloģiju studiju programmās arī LLU valsts atbalsts speciālistu sagatavošanā ir jāpalielina, nevis jāsamazina. Turklāt pat nespeciālistam labi saprotams, ka arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetā augstas raudzes speciālistus nav iespējams sagatavot vai pārkvalificēt bez nepieciešamajām zināšanām un praktiskajām iemaņām informācijas tehnoloģiju jomā, kam LLU sienās sekmīgi kalpo Informācijas tehnoloģiju fakultātes mācībspēki un nozares vadošie speciālisti.
Nedrīkst aizmirst, ka studijas LLU galvenokārt izvēlas reģionu jaunieši – aptuveni 70 procenti no visiem studējošajiem. Veiktās aptaujas liecina, ka pēc diploma saņemšanas lielākā daļa no viņiem atgriežas savā dzimtajā novadā un ar iegūtajām zināšanām dažādās tautsaimniecības nozarēs sekmē Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību. Ir jārēķinās, ka lauku iedzīvotāju maksātspēja ir ievērojami zemāka nekā pilsētniekiem, bet studēšana LLU un dzīvošana Jelgavā lauku jauniešiem izmaksā ievērojami lētāk nekā Rīgā un tāpēc tā ir pieejamāka.
Būtiska sadarbība universitātei ir arī ar Jelgavas pašvaldību, pamatizglītībā kopīgi īstenojot vairākas profesionālas tehniskas ievirzes mācību programmas – matemātikā, informātikā, fizikā un dabaszinībās. Līdzīgi sadarbības līgumi reģionā ir noslēgti arī ar vairāku citu pašvaldību izglītības iestādēm.
Arī Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padome uzskata, ka tālāka mehāniska budžeta vietu samazināšana LLU nav pieļaujama, bet ir nepieciešama katra studiju virziena padziļināta izvērtēšana, lai veiktu kvalitatīvu un racionāli pamatotu budžeta vietu samazināšanu tajās augstskolās un studiju programmās, kas tiešām nenodrošina kvalitatīvu un darba tirgum derīgu speciālistu sagatavošanu.
Arī pēc LLU un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski aizvien nav skaidrs, kā tiks risināti ar augstāko izglītību un zinātni saistītie jautājumi vienīgajā Zemgales reģiona augstskolā.
Būtiski atzīmēt, ka mūsu tikšanās IZM notika drīz pēc tam, kad LLU un ZM kopīgi izstrādātais valsts budžeta finansēto studiju vietu plāna projekts nākamajam studiju gadam bija jau iesniegts Augstākās izglītības padomē. Turklāt no darba devēju puses tam atbalstu bija sniegusi Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.
Savu satraukumu un iebildumus par IZM plāniem mazināt LLU nozīmi Zemgalē un Jelgavā publiskajā telpā ir paudusi Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padome, Jelgavas pašvaldība, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Foto: no LLU arhīva
25.8 °C,
3.6 m/s,
50.2 % 
25.8 °C,
3.6 m/s,
50.2 %