4 °C, 3.2 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLLU profesore norāda uz ģenētiskās modificēšanas neizbēgamību
LLU profesore norāda uz ģenētiskās modificēšanas neizbēgamību
12/12/2008

«Globālās tirdzniecības apstākļos ienāks ģenētiski modificēti augi, un, pat ja tos neaudzēsim, mēs tos ēdīsim,» tā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) seminārā par biotehnoloģiju attīstību atklāja Lauksaimniecības fakultātes profesore Ināra Turka.

www.jelgavasvestnesis.lv

«Globālās tirdzniecības apstākļos ienāks ģenētiski
modificēti augi, un, pat ja tos neaudzēsim, mēs tos ēdīsim,» tā
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) seminārā par
biotehnoloģiju attīstību atklāja Lauksaimniecības fakultātes
profesore Ināra Turka.

Vakar LLU Filozofijas katedras rīkotajā metodoloģiskajā seminārā
«Biotehnoloģijas attīstība: dabaszinātne un ētiskie aspekti»
I.Turka akcentēja, ka vairs nav iespējams iztikt bez ģenētiskās
modificēšanas. «Daudzi cilvēki, kuriem ir diabēts, nevar iztikt bez
ģenētiski modificēta insulīna,» stāstīja profesore. Viņa informēja,
ka trīs populārākie ģenētiski modificējamie augi ir soja, kukurūza
un rapsis, turklāt patlaban Āzijā soju 95% apmērā audzē modificētā
formā. Kā atzina profesore, pagaidām nav pierādījumu, ka ģenētiski
modificēta pārtika būtu kaitīga veselībai. Tiesa, jūtīgiem
cilvēkiem iespējams saskarties ar komplikācijām – var tikt negatīvi
ietekmēta hormonālā un imūnsistēma.

Informācijas tehnoloģiju fakultātes prodekāns Egils Stalidzāns
norādīja, ka cilvēka genoma pabeigtais modelis tika publicēts 2004.
gadā. Pašreiz izpētīti vai izpētes procesā ir aptuveni 2500
organismi. «Ir milzīga vēlēšanās tikt pie šiem kodiem, un vēlāk tos
arī modificēt savā labā,» tā prodekāns. Viņš arī uzskata – lai arī
mums ir milzīgs informācijas apjoms, modificēt dzīvos organismus
vajadzētu ļaut tikai tiem, kas zina, kā to darīt. «Diemžēl pagaidām
mēs to nevaram, taču bez mēģinājumiem progresa nebūs,» atzina
E.Stalidzāns.

Sociālo zinātņu fakultātes Filozofijas katedras doktors Gunārs
Brāzma norādīja, ka lielā mērā biotehnoloģijas ētiskie jautājumi
ieslīgst galējībās – vai nu tas ir ļoti labi, vai slikti.
Doktors uzskata, ka tehnoloģijas veicina labklājību, kā piemēru
minot mākslīgo insulīnu. Taču, pēc G.Brāzmas domām, nav labi
zinātni balstīt uz eksperimentiem.

Starpkatedru metodoloģiskais seminārs «Biotehnoloģijas attīstība:
dabaszinātne un ētiskie aspekti» notiek katru gadu, un ar to tiek
noslēgts zinātnes filozofijas kurss maģistrantiem.