«Globālās tirdzniecības apstākļos ienāks ģenētiski modificēti augi, un, pat ja tos neaudzēsim, mēs tos ēdīsim,» tā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) seminārā par biotehnoloģiju attīstību atklāja Lauksaimniecības fakultātes profesore Ināra Turka.
www.jelgavasvestnesis.lv
Vakar LLU Filozofijas katedras rīkotajā metodoloģiskajā seminārā «Biotehnoloģijas attīstība: dabaszinātne un ētiskie aspekti» I.Turka akcentēja, ka vairs nav iespējams iztikt bez ģenētiskās modificēšanas. «Daudzi cilvēki, kuriem ir diabēts, nevar iztikt bez ģenētiski modificēta insulīna,» stāstīja profesore. Viņa informēja, ka trīs populārākie ģenētiski modificējamie augi ir soja, kukurūza un rapsis, turklāt patlaban Āzijā soju 95% apmērā audzē modificētā formā. Kā atzina profesore, pagaidām nav pierādījumu, ka ģenētiski modificēta pārtika būtu kaitīga veselībai. Tiesa, jūtīgiem cilvēkiem iespējams saskarties ar komplikācijām – var tikt negatīvi ietekmēta hormonālā un imūnsistēma.
Informācijas tehnoloģiju fakultātes prodekāns Egils Stalidzāns norādīja, ka cilvēka genoma pabeigtais modelis tika publicēts 2004. gadā. Pašreiz izpētīti vai izpētes procesā ir aptuveni 2500 organismi. «Ir milzīga vēlēšanās tikt pie šiem kodiem, un vēlāk tos arī modificēt savā labā,» tā prodekāns. Viņš arī uzskata – lai arī mums ir milzīgs informācijas apjoms, modificēt dzīvos organismus vajadzētu ļaut tikai tiem, kas zina, kā to darīt. «Diemžēl pagaidām mēs to nevaram, taču bez mēģinājumiem progresa nebūs,» atzina E.Stalidzāns.
Sociālo zinātņu fakultātes Filozofijas katedras doktors Gunārs Brāzma norādīja, ka lielā mērā biotehnoloģijas ētiskie jautājumi ieslīgst galējībās – vai nu tas ir ļoti labi, vai slikti. Doktors uzskata, ka tehnoloģijas veicina labklājību, kā piemēru minot mākslīgo insulīnu. Taču, pēc G.Brāzmas domām, nav labi zinātni balstīt uz eksperimentiem.
Starpkatedru metodoloģiskais seminārs «Biotehnoloģijas attīstība: dabaszinātne un ētiskie aspekti» notiek katru gadu, un ar to tiek noslēgts zinātnes filozofijas kurss maģistrantiem.