Valdība nolēmusi, ka turpmāk valsts stipendijas piešķirs nevis pēc sekmēm, bet sociālajiem apstākļiem. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) atzīst, ka šie valdības grozījumi vērtējami neviennozīmīgi, jo stipendiju galvenais mērķis ir veicināt augstāku sekmju līmeni, taču saprotam, ka šajā smagajā ekonomiskajā situācijā svarīgi atbalstīt mazāk nodrošinātus un trūcīgākus studējošos. Līdz ar grozījumiem arī Latvijas augstskolu vadība akcentējusi nepieciešamību pēc reformām stipendiju piešķiršanas sistēmā Latvijā.
Ritma Gaidamoviča
LLU Mācību prorektors Arnis Mugurēvičs portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka šos valdības grozījumus – turpmāk valsts stipendijas piešķirs nevis pēc sekmēm, bet sociālajiem apstākļiem – mūsu augstskola vērtē neviennozīmīgi. «Uzskatām, ka stipendiju galvenais mērķis ir veicināt augstāku sekmju līmeni, līdz ar to augstāk kvalificētu speciālistu sagatavošanu. Tomēr saprotam, ka šajā smagajā «dižķibeles» situācijā svarīgi atbalstīt mazāk nodrošinātus un trūcīgākus studējošos. Mūsuprāt, pareizāk gan būtu, ja sociāli mazāk nodrošinātus studējošos valsts atbalstītu citādā veidā – ar sociālajiem pabalstiem dzīvesvietas nodfrošināšanai, pamatojoties uz izziņām,» tā A.Mugurēvičs, piebilstot, ka šo risinājumu var pieņemt kā šī brīža krīzes situācijas risinājumu, tas ir, uz krīzes laiku, pēc tam atgriežoties pie iepriekšējās stipendiju piešķiršanas kārtības.
«Mūsu augstskolā tas noteikti mainīs stipendiju piešķiršanas kārtību, tā būs sarežģītāka, jo būs neskaidrāki vērtēšanas kritēriji. Būs grūtāk objektīvi novērtēt studenta sociālo stāvokli, tā līmeni. Tāpat Studiju daļas darbiniecēm krietni palielināsies darba apjoms. Mūsuprāt, augstskolai grūti novērtēt katra studējošā sociālo stāvokli,» spriež A.Mugurēvičš.
Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks jau atzinis, ka pēc viņa domām, stipendijas ir jāpiešķir tiem, kuriem šis valsts atbalsts nepieciešams, lai vispār varētu studēt, līdz ar to galvenajam kritērijam jābūt studiju pieejamības nodrošināšana.
«Patlaban mūsu izglītības sistēmā notiek tā, ka budžeta vietas un stipendijas iegūst tie, kuriem ir bijušas iespējas apmeklēt labākās skolas un saņemt vairāk izglītības posmā līdz augstskolai. Līdz ar to pašreizējās valsts stipendijas kopumā neatrisina studiju pieejamības un sociālā nodrošinājuma tīkla jautājumus, kas liecina, ka stipendiju jautājumā vajadzīga nopietna reforma,» tā I.Muižnieks, norādot, ka stipendijas šiem cilvēkiem neko būtiski neizšķir.
Tādēļ LU prorektors pozitīvi vērtē valdības lēmumu mainīt stipendiju piešķiršanas kritērijus, turklāt, viņa ieskatā, tas nemazinās studentu motivāciju mācīties. «Diez vai 70 lati mēnesī ir motivācija mācīties. Motivāciju vajadzētu radīt ar izcilības stipendijām, kā arī izcilāko studentu iespējām pretendēt uz akadēmisko karjeru un sākt piedalīties zinātniskajā darbā,» tā LU prorektors.
Jūnija sākumā valdība grozīja noteikumus par stipendijām, nosakot, ka galvenais kritērijs valsts stipendiju saņemšanai būs nevis sekmes un zinātniskās darbības rezultāti, bet gan sociālie apstākļi
Spēkā gan paliek nosacījums, ka stipendijas saņēmējam jābūt sekmīgam un laicīgi jānokārto nepieciešamie pārbaudījumi, kā arī pilnībā jāiegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzētais kredītpunktu skaits.
0.9 °C,
6.1 m/s,
87.1 % 
0.9 °C,
6.1 m/s,
87.1 %