Skaidrojot progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes (EF) studentu zinātniskajā konferencē uzvarējuši Arnolds Prūsis un Zita Pētersone, ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas korespondents Aigars Ieviņš.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Konference ir pirmais nopietnais pārbaudījums – parādīt sevi, uzstāties lielas auditorijas priekšā, prezentēt veiktos zinātniskos pētījumus, kurā jauniešus arī vērtē, lai varētu atskatīties uz kļūdām,» stāsta konferences koordinatore Klinta Dirnēna. Viņa arī akcentē, ka šogad pasākumu rīko otrā kursa studenti, lai arī līdz šim ierasts bija to darīt trešajā kursā.
Konferences labākā darba – pētījuma «Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā» – autori atklāja, ka progresīvā nodokļa vēsture ir sena, un arī okupētās Latvijas laikā pēc 1940. gada dažādam atalgojumam atkarībā no profesijas bija atšķirīga nodokļu likme. «Latvijā teju 60 procenti iedzīvotāju mēnesī saņem algu līdz 400 latiem, tādēļ nepieciešama īpaši rūpīga analīze par iespējamo nodokļu likmi,» stāsta A.Prūsis. Viņš uzsver, ka priekšnoteikums progresīvā nodokļa ieviešanai ir ēnu ekonomikas mazināšana, kas 2010. gadā, pēc aplēsēm, sasniegusi 32 procentus. Pētījuma autori arī uzsver, ka progresīvais nodoklis pasaulē ieviests lielākajā daļā valstu un konstanta likme saglabājusies vien bijušajās Padomju Savienības valstīs un reģionā ap tām.
Otro vietu ieguva Lāsmas Aļeksējevas pētījums par Vecpiebalgas novada budžetu un attīstības perspektīvām. Viņa ieteica attīstīt tūrisma nozari, zivsaimniecību, mežsaimniecību un augļkopību, ražojot produktus ar pievienoto vērtību, kā arī novadā izveidot biznesa inkubatoru jauno uzņēmumu atbalstam.
Savukārt trešajā vietā žūrijas vērtējumā ierindojās Anastasijas Bartkevičas, Vladislavas Možajevas un Marinas Dumpes pētījums «Valsts ārējā parāda aktualitātes krīzes periodā». Viņas uzsvēra, ka Latvijas ārējā parāda atmaksā grūtākais periods būs 2014. un 2015. gadā, kad ik gadu būs jāatmaksā vairāk nekā miljards latu. «Lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas un ietu, piemēram, Igaunijas ceļu, valstīm nepārtraukti jāseko Māstrihtas kritēriju ieviešanai, un tas jādara ne vien, lai iekļautos eiro zonā, bet arī, lai uzturētu finansiālo stabilitāti valstī,» uzsvēra A.Bartkeviča.
Tāpat zinātniskajā konferencē uzstājās vairāki viesi – Rīgas Tehniskās universitātes students Mārtiņš Pjalkovskis ar referātu «Farmācijas uzņēmumu darbības analīze», uzņēmuma «Metlife Amplico» finanšu konsultante Gunita Buse ar prezentāciju par dzīvības apdrošināšanu un EF absolvents Valdis Dirnēns, kurš prezentēja valsts situāciju nodokļu jomā.
«Šodien ar pilnīgu atbildības sajūtu varu teikt, ka šī konference bija patiesi labi organizēta. Pozitīvi jāvērtē, ka konferencē pieaicināti citu universitāšu jaunie zinātnieki, absolventi un darba devēji,» konferenci rezumēja LLU EF prodekāne Aina Dobele. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis akcentēja, ka ieguvēji ir ne vien tie, kas sagatavoja prezentācijas un iedziļinājās, bet ikkatrs – uzzinot ko jaunu šajās aktuālajās un valstij svarīgajās tēmas: «Interesanti uzzināt studējošo viedokli par šīm problēmām, par viņu redzējumu.»
Foto: www.llu.lv
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 % 
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 %