Analizējot jauno studentu uzņemšanas rezultātus, LLU rektore Irina Pilvere šodien augstskolas akadēmiskajā sēdē norādīja uz demogrāfisko bedri, kas joprojām pastāv un būs vēl turpmākos gadus, tomēr studentu skaita kritums nav tik liels, kā prognozēts. Turklāt ir parādījusies tendence, ka jaunieši sāk novērtēt augstākā līmeņa studiju nozīmību. Par to liecina šogad pieaugušais maģistrantu skaits. Jāpiebilst, ka jauno studiju gadu pamatstudijās jāsāk 933 jaunajiem studentiem, kā arī 336 maģistrantūras studentiem.
Andra Ozola
«Jābūt gataviem pārmaiņām. Ceru, ka mēs kļūsim gudrāki, konkurētspējīgāki un pievilcīgāki,» akadēmiskajā sēdē, sveicot LLU mācībspēkus jauno studiju gadu uzsākot, uzsvēra augstskolas rektore I.Pilvere.
Augstskolas vadību satrauc fakts, ka ne visi studenti, kas augstskolā iestājušies, studijas arī uzsāk – daži neierodas, citi nepiereģistrējas. Pērn līdz 1. oktobrim šādi pazuduši aptuveni 300 studenti. Arī LLU studiju prorektors Kaspars Vārtukapteinis savā prezentācijā vērsa uzmanību uz faktu, ka aizvadītajā studiju gadā atskaitīti 459 studenti. Tāpat viņš arī uzsvēra, ka no 2722 LLU pieejamajām budžeta vietām aizvadītajā studiju gadā aizpildītas bija tika 2623, tādēļ augstskolai jādomā par to, kā aizpildīt ap 100 brīvās studiju vietas.
Šogad studijas trijās LLU pilna laika studiju programmās sāks 10 ārvalstu studenti no Krievijas, Nīderlandes, Vācijas, Honkongas, Lielbritānijas, Ēģiptes un Somijas. Astoņi no viņiem studēs Veterinārmedicīnas fakultātē, bet pa vienam Pārtikas tehnoloģijas un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē. «Taču nelielais ārvalstu studentu skaits nenosegs studentu skaita kritumu no Latvijas. Ārvalstu studentu piesaiste – tas ir ilgstošs process,» uzsvēra rektore.
I.Pilvere vērsa uzmanību uz nepieciešamību mainīt akcentus no studijām uz zinātni, jo «augstskola bez zinātnes un pētniecības nav augstskola». Rektore savā prezentācijā arī stāstīja par finansējuma piesaisti no dažādiem avotiem – ministrijām, pašvaldībām, uzņēmējiem. Tāpat tika pieminēts, ka uzsākta jaunas LLU stratēģijas izstrāde, kas jāpabeidz līdz decembrim.
Liels ieguldījums šogad veikts arī augstskolas infrastruktūras sakārtošanā. Kā gada lielākais objekts tika minēta Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēkas būvniecība, realizējot projektu 2,8 miljonu eiro vērtībā.
LLU vadību un mācībspēkus sveica Jelgavas mērs Andris Rāviņš, aicinot uz ciešāku sadarbību ar pilsētas skolām. Profesorus viņš aicināja doties uz pilsētas skolu 7. un 8. klasēm, bet skolotājus kopā ar skolēniem – apmeklēt LLU laboratorijas un auditorijas. Pilsētas mērs arī minēja faktu, ka LLU par augstskolu, kur studēt, izvēlējusies lielākā daļa šā gada Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolventu (18), otrajā vietā atstājot Latvijas Universitāti (15) un Rīgas tehnisko universitāti (13).
Foto: Raitis Supe
15.9 °C,
1.3 m/s,
92.4 % 
15.9 °C,
1.3 m/s,
92.4 %