Šodien LLU Lauku inženieru fakultātē (LIF) svinīgi tika pārgriezta lenta, tā simboliski atklājot Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju un plašākai publikai ļaujot apskatīt projekta gaitā iegādātas pasaules līmeņa iekārtas.
Jaunatklātās laboratorijas izveidei LIF telpās, izmantojot ERAF finansējumu un LLU līdzfinansējumu, ieguldīts ap 1,1 miljons eiro. Iegādātas iekārtas, kas ļauj veikt padziļinātus ūdens aprites un meliorācijas pētījumus, kā arī iesaistīties starptautiskos pētījumos. Laboratorijas vadītāja Inga Grīnfelde stāsta: «Laboratorija izveidota, reorganizējot LLU aģentūru «Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts» un LLU Koksnes un koksnes materiālu zinātnisko laboratoriju. Abas reorganizētās laboratorijas apvienotas, izveidojot Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju, kam dots tāds pats nosaukums, kāds ir ES ERAF projektam «Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētījumu centra zinātnes infrastruktūras attīstība».»
Ar projekta ietvaros iegādātajām laboratorijas iekārtām var veikt ūdens līmeņa monitoringu ar plašu datu nolasīšanas intervālu, hidroloģisko raksturlielumu aprēķinus un modelēšanu, ūdensobjekta gultnes un caurplūduma trīsdimensionālu skenēšanu, vides sanācijas projektu izstrādi, izmantojot fitoremediācijas metodi, emulsiju mērījumus pasūtītāja objektā, ūdens kvalitātes un augsnes mitruma monitoringu, izveidot kompleksus gruntsūdens līmeņu pētījumu monitoringa objektus, noteikt grunts filtrācijas koeficentus un veikt citas darbības.
Jauniegādātās iekārtas ir vērtīgs ieguvums ne tikai zinātnei Latvijā kopumā, bet arī LLU studentu mācību procesā, piemēram, ainavu arhitektiem, veicot meliorācijas sistēmu projektēšanu. Jaunajās ierīcēs ir programma, kas ļauj to veikt trīsdimensiju formātā.
Meža un ūdens resursu zinātniskā laboratorija tika atklāta kopā ar grāmatas «Fitoremediācijas iespējas Latvijā» atvēršanas svētkiem. Viena no grāmatas autorēm ir LLU Meža fakultātes profesore Inga Straupe, un pasākumā grāmata tika pieteikta kā pirmais laboratorijas darba auglis. Grāmata aprakstīta ekonomiski izdevīga metode vides piesārņojuma mazināšanai, un tā ir lietderīga dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, arhitektiem un biologiem.
Foto: Raitis Supe