19.8 °C, 1.5 m/s, 94.5 %

Latvijā

Lietuvā uzliesmojis cūku mēris
11/07/2009

Lietuvā, Panevēžas apriņķī noticis Klasiskā cūku mēra uzliesmojums, atsaucoties uz Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta informāciju, brīdina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Lietuvā, Panevēžas apriņķī noticis Klasiskā cūku mēra
uzliesmojums, atsaucoties uz Lietuvas Pārtikas un veterinārā
dienesta informāciju, brīdina Pārtikas un veterinārais dienests
(PVD).

Slimība skārusi vienu cūku novietni ar 445 cūkām. Pēc slimības
laboratorisko rezultātu apstiprināšanas, Lietuvas dienests veic
visus pasākumus slimības ierobežošanai un likvidācijai, nosakot
uzraudzības un aizsardzības zonu.

PVD aicina Latvijas cūku audzētājus pievērst uzmanību biodrošības
pasākumiem, sevišķi ievedot dzīvniekus no citām valstīm. Medību
kolektīvi tiek aicināti informēt par aizdomīgiem gadījumiem meža
cūku uzvedībā. Ja rodas aizdomas par inficēšanos ar cūku mēri,
dzīvnieku audzētāji tiek aicināti nekavējoties informēt
veterinārārstu vai attiecīgā reģiona PVD teritoriālo pārvaldi vai
zvanīt uz 112.

Klasiskais cūku mēris ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ar kuru
slimo mājas un meža cūkas, neatkarīgi no vecuma. Slimībai
raksturīga augsta mirstība. To ierosina vīruss. Galvenais
infekcijas avots ir slimās mājas un meža cūkas un cūkas – vīrusa
nēsātājas, kas izdala vīrusu ārējā vidē ar urīnu, fekālijām un
citiem izdalījumiem. Slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni
var pārnest ar vīrusa aptraipītu vai saturošu barību, ūdeni,
inventāru, apģērbu, transporta līdzekļiem. Cūku slimošanas pazīmes
parādās trīs līdz deviņas dienas pēc inficēšanās. Taču šis periods
var ilgt līdz mēnesim.

Visraksturīgākā ir akūtā slimības gaita – cūkām ir paaugstināta
ķermeņa temperatūra 40,5 – 42 grādi, dzīvnieki nelabprāt
pārvietojas, vairāk guļ, atsakās no barības, tām ir strutojoši acu
gļotādas iekaisumi, gļotaini strutojošs rinīts, vemšana, caureja,
iespējams ar asins piemaisījumu, atsevišķos gadījumos urīns tumši
brūnā krāsā, uz ādas gurnu iekšpusē, vēdera, kakla un auss pamata
veidojas tumši sarkani plankumi. Slimībai raksturīga pakaļdaļas
parēze, salšana, sivēnmātēm iespējami aborti, izmainīta asins aina,
progresējošs vārgums ar paātrinātu un apgrūtinātu elpošanu, sirds
nepietiekamību, pirms nāves ķermeņa temperatūra samazinās līdz 35 –
36 grādiem.

Ļoti svarīgi ir nepieļaut cūku mēra izplatību no saimniecības, kurā
dzīvnieki ir saslimuši. Dzīvnieku īpašniekam nekavējoties jāziņo
praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieku nobeigšanos vai vairāku
dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem, vai jebkuru
gadījumu, kas rada aizdomas par cūku mēri.

Apstiprinot diagnozi Valsts galvenais pārtikas un veterinārais
inspektors nekavējoties nosaka karantīnu. Karantīna attiecas uz
skarto punktu, aizsardzības zonu, kura ir ne mazāk kā trīs
kilometru rādiusā ap skarto novietni, uzraudzības zonu, kura ir ne
mazāk kā 10 kilometru rādiusā ap skarto novietni.

Lai pasargātu valsti no klasiskā cūku mēra, tiek aizliegta dzīvu
cūku, kautproduktu un cūkgaļas saturošas produkcijas ievešana no
slimības skartām valstīm vai reģioniem.

Lai pasargātu saimniecību no šīs slimības, dzīvnieku īpašniekiem
svarīgi ir nepieļaut nepiederošu personu atrašanos novietnē un tās
teritorijā, pie ieejām novietnē ierīkot dezinfekcijas paklājus,
neievest novietnē dzīvniekus bez saskaņošanas ar apkalpojošo
veterinārārstu, nodrošināt dzīvnieku kopējus ar specapģērbu un
apaviem, kurus pēc darba jāatstāj novietnē uz vietas, neizbarot
termiski neapstrādātas virtuves ēdienu atliekas, nepieļaut mājas
cūku saskari ar meža cūkām.

LETA