-1.3 °C, 3.8 m/s, 90.2 %

Dejas

«Lielupe» iekaro operas skatuvi
14/02/2017

«Tas ir ārkārtīgi liels darbs, bet vēlējos, lai dejotāji izjūt šo prieku, gaišumu un mīlestību, ko sniedz deja,» tā vakar aizvadīto deju koncertu «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» Latvijas Nacionālajā opera un baletā raksturo tautas deju ansambļa «Lielupe» mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone. Šis bija viens no nozīmīgākajiem «Lielupes» koncertiem – pirmo reizi uz Nacionālās operas un baleta skatuves.

Kolektīva mākslinieciskā vadītāja uzsver, ka ir liels
pagodinājums uzstādies uz operas skatuves un ne visiem kolektīviem
ir šāda iespēja. Turklāt operas nams ir īpašs ar savu auru, un to
var uzskatīt par dejotāju templi. «Vakardienas koncerts bija
vairāku dejotāju sapņu piepildījums – dejot uz operas
skatuves. Mums beidzot bija iespēja uzvedumu parādīt pilnā
krāšņumā, jo tas prasa lielu plašumu,» vērtē  tautas deju
ansambļa «Lielupe» deju pedagoģe Baiba Ķestere. Viņa papildina, ka
lielā atbildība, ko radīja operas skatuve, kāpināja satraukumu,
taču tas bija vairāk manāms tieši aizkulisēs. «Ne vien
koncerta otrā daļa – deju uzvedums –, bet arī pirmā daļa, kurā
kolektīvi parādīja savu daudzveidību, bija svētki dejai,» tā
B.Ķestere.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka kopā ar «Lielupi»
koncerta «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» pirmajā daļā tautas deju
ansambļi «Dancis», «Gatve», «Rotaļa», «Teiksma», «Vektors» un deju
ansamblis «Daiļrade» izpildīja dejas no latviešu tautas dejas
klasikas līdz mūsdienu skatuviskajai tautas dejai, dejas soļos
atspoguļojot katra kolektīva raksturu. Savukārt otrajā daļā
«Lielupe» un deju skolas «Dzirnas» audzēkņi izdejoja horeogrāfa
Agra Daņiļeviča, horeogrāfa asistentes Dagmāras Bārbales un
režisora Uģa Brikmaņa jaunāko kopdarbu – uzvedumu «Zvaigžņu rakstu
kalējiņi», kas tapis «Lielupes» 55. jubilejai. Uzvedumu caurvij
simboliska zemgaļu rota – Nameja gredzens. Gredzenā savijas tīra un
debesu kalēju zvaigžņu rakstiem rotāta mīlestība – pats
skaistākais, ko katrs cilvēks savā dzīvē var izkalt. Senais stāsts,
kas raksturo 13. – 14. gadsimtu, uzvedumā tiek pasniegts ar
mūsdienīgu ievirzi.
Uzvedumā muzicēja Laima Jansone, Edgars Kārklis, Kristīne
Kārkle-Kalniņa, Ilze Grunte, Kaspars Bārbals, Gatis Valters,
Dzintars Vīksna, Arnolds Kārklis un Emīls Balceris, mūzikas apdares
autori – K.Bārbals un E.Kārklis.

Foto: Austris Auziņš