«Tas ir ārkārtīgi liels darbs, bet vēlējos, lai dejotāji izjūt šo prieku, gaišumu un mīlestību, ko sniedz deja,» tā vakar aizvadīto deju koncertu «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» Latvijas Nacionālajā opera un baletā raksturo tautas deju ansambļa «Lielupe» mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone. Šis bija viens no nozīmīgākajiem «Lielupes» koncertiem – pirmo reizi uz Nacionālās operas un baleta skatuves.
Kolektīva mākslinieciskā vadītāja uzsver, ka ir liels pagodinājums uzstādies uz operas skatuves un ne visiem kolektīviem ir šāda iespēja. Turklāt operas nams ir īpašs ar savu auru, un to var uzskatīt par dejotāju templi. «Vakardienas koncerts bija vairāku dejotāju sapņu piepildījums – dejot uz operas skatuves. Mums beidzot bija iespēja uzvedumu parādīt pilnā krāšņumā, jo tas prasa lielu plašumu,» vērtē tautas deju ansambļa «Lielupe» deju pedagoģe Baiba Ķestere. Viņa papildina, ka lielā atbildība, ko radīja operas skatuve, kāpināja satraukumu, taču tas bija vairāk manāms tieši aizkulisēs. «Ne vien koncerta otrā daļa – deju uzvedums –, bet arī pirmā daļa, kurā kolektīvi parādīja savu daudzveidību, bija svētki dejai,» tā B.Ķestere.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka kopā ar «Lielupi» koncerta «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» pirmajā daļā tautas deju ansambļi «Dancis», «Gatve», «Rotaļa», «Teiksma», «Vektors» un deju ansamblis «Daiļrade» izpildīja dejas no latviešu tautas dejas klasikas līdz mūsdienu skatuviskajai tautas dejai, dejas soļos atspoguļojot katra kolektīva raksturu. Savukārt otrajā daļā «Lielupe» un deju skolas «Dzirnas» audzēkņi izdejoja horeogrāfa Agra Daņiļeviča, horeogrāfa asistentes Dagmāras Bārbales un režisora Uģa Brikmaņa jaunāko kopdarbu – uzvedumu «Zvaigžņu rakstu kalējiņi», kas tapis «Lielupes» 55. jubilejai. Uzvedumu caurvij simboliska zemgaļu rota – Nameja gredzens. Gredzenā savijas tīra un debesu kalēju zvaigžņu rakstiem rotāta mīlestība – pats skaistākais, ko katrs cilvēks savā dzīvē var izkalt. Senais stāsts, kas raksturo 13. – 14. gadsimtu, uzvedumā tiek pasniegts ar mūsdienīgu ievirzi. Uzvedumā muzicēja Laima Jansone, Edgars Kārklis, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Ilze Grunte, Kaspars Bārbals, Gatis Valters, Dzintars Vīksna, Arnolds Kārklis un Emīls Balceris, mūzikas apdares autori – K.Bārbals un E.Kārklis.
Foto: Austris Auziņš