Analizējot Latvijas iedzīvotāju svētku svinēšanas paradumus, noskaidrots, ka tradicionāli populārākie svētki ir Vecgada vakars un Ziemassvētki, bet Lieldienas ierindojas trešajā vietā. Savukārt svētku svinēšanas veidos stabila tradīcija ir kopīga ģimenes maltīte, par pētījuma «Amigo laimes indekss» rezultātiem informē «Amigo» sabiedrisko attiecību konsultante Dace Valnere.
Arī Līgo vakars ir starp populārākajiem svētkiem, kurus svin praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Tikmēr Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu atzīmē 70procentu iedzīvotāju. Tikpat populāra ir arī Mātes diena. Turpretim Tēva diena vēl nav iedzīvojusies kā pastāvīga tradīcija un to svin vien nedaudz vairāk nekā trešdaļa.
Pētījums parāda, ka iedzīvotāji ir radoši un labprāt savā ikdienā pārņem arī dažādus citu valstu svētkus, kā arī ievieš paši savas mazās tradīcijas. Kā būtiska visu populārāko svētku svinēšanas scenārija daļa tiek minēta svinīga maltīte kopā ar ģimeni, kas bieži vien tiek papildināta ar svētkiem raksturīgām aktivitātēm ģimenes lokā. Arī Lieldienas lielākā daļa iedzīvotāju pavada pie svētku galda un vien piektdaļa plāno apmeklēt publiskus pasākumus. Televīzijas pārraižu vērošana kā svētku laika paradums visbiežāk tiek saistīts ar Jaunā gada un 18. novembra atzīmēšanu, kad šādi laiku pavada trešdaļa iedzīvotāju. Publiski svētku pasākumi visaktīvāk tiek apmeklēti Līgo vakarā un 18. novembrī, kad arī ir visplašākais dažādu notikumu piedāvājums.
Svētku maltīti ģimenes lokā kā neatņemamu visu svētku iezīmi visbiežāk norāda Latvijas iedzīvotāji vecumā pēc 35 gadiem, kad, ļoti ticams, tieši viņi ir ģimenes svētku norises organizētāji. Vīrieši svētku tradīciju saistību ar aktivitātēm ģimenes lokā atzīmē nedaudz retāk nekā sievietes, kas norāda uz to, ka tradicionāli arvien sievietes piesaiste ģimenei tomēr ir ciešāka vai vismaz tā tiek drosmīgāk atklāta.
Vispopulārākie individuālie svētki Latvijas iedzīvotāju vidū ir ģimenes locekļu dzimšanas dienas svinības. Tiem seko visdažādākās tematiskās ballītes, piemēram, zemeņu balle jūnijā, ballītes ar pārģērbšanos, dārza svētki maijā un oktobrī neatkarīgi no klimata, ražas svētki, Zvejnieku svētki un neskaitāmas citas katrai konkrētajai ģimenei būtiskas dienas. Sevišķi radoša pieeja vērojama tad, kad top īpašie maziem svētkiem līdzīgie rituāli par prieku bērniem, tādi kā «zobu fejas apciemojums», «13. janvāris, kad Melnais runcis ar dāvanām nāk» vai «Adventes rūķa rituāls». Daudzos gadījumos svētku sajūtas radīšanai pietiek vien ar ģimenes būšanu kopā, tāpēc starp svētkiem tiek minētas arī kopīgas brīvdienu maltītes, baznīcas apmeklējums, radu satikšanās, talkas, kapusvētki. Tāpat tiek atzīmēti arī pāru attiecībām būtiski notikumi un par svētkiem pārvērsta pat kopīga sniegavīra celšana, algas diena, iepirkšanās vai vienkārši omulīgi piektdienas vakari visiem kopā.
Tāpat pētījumā atklājas, ka cilvēki, kas savu bērnību kopumā vērtē, kā laimīgu un ir piedzīvojuši arī gana daudz jauku svētku un tuvas attiecības ģimenē, pieauguši būdami, ir laimīgāki un motivēti attīstīt tradīcijas arī savas ģimenes saliedēšanai. Savukārt kopīgi svētki katras nākamās paaudzes ģimenē ļauj tās locekļiem izjust ciešāku piesaisti ģimenei un vairo individuālo laimes sajūtu.
«Amigo laimes indekss» ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes attiecību un tradīciju mērījums, kas tiek veikts «Amigo» iniciatīvas Laimīgām ģimenēm ietvaros. Pētījums veikts 2015. gada decembrī, un tajā tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.
Foto: no JV arhīva
27.9 °C,
3.7 m/s,
44.6 % 
27.9 °C,
3.7 m/s,
44.6 %