Bezdarba līmenis pēdējos trīs mēnešos Jelgavā nav mainījies, taču ir iespējams bezdarbnieku skaita pieaugums «Krājbankas» kraha dēļ; visvairāk Jelgavas filiālē ir ilgstošie bezdarbnieki – 2555, ar kuriem nākamgad strādās pastiprināti; mazinājusies interese par darbu ārzemēs – šie ir tikai daži rādītāji, kurus NVO, pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem šodien prezentēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils.
Ritma Gaidamoviča
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā aizvadīts informatīvs seminārs «NVA un darba devēju sadarbība nodarbinātības veicināšanai». Klātesot pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem pārspriestas aktualitātes nodarbinātības jomā – šī brīža rādītāji saistībā ar bezdarbu, darbu ārzemēs, kā arī pārspriests, kādi nodarbinātības veicināšanas pasākumi tiks piedāvāti nākamgad.
Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar pērno gadu situācija bezdarba jomā ir mazliet uzlabojusies. Proti, pērn Latvija bija otrā valsts Eiropā ar augstāko bezdarba līmeni, bet šogad esam jau 3. vietā. Bezdarba līmenis mūsu valstī ir 16,2 procenti, lielāks bezdarbs ir Spānijā (22,8 procenti) un Grieķijā (18,3 procenti). Te gan jāpiebilst, ka Grieķija ir 2. vietā starp valstīm, kurās darbā iekārtojušies visvairāk mūsu valsts iedzīvotāji – astoņi procenti. Savukārt bezdarba līmenis Jelgavā jau trīs mēnešus ir nemainīgs – 8, 8 procenti. «Taču te jāteic, ka situācija drīzumā varētu mainīties. Viens no iemesliem – Latvijas Krājbankas krahs. Bankā strādāja 900 darbinieki, tostarp daļa no tiem Jelgavas filiālē, tāpēc iespējams, ka bezdarbnieku rindas varētu palielināties. Tāpat situāciju, kā ierasts, izmanīs tas, ka beigušies sezonālie darbi,» spriež M.Narvils.
Viņš piebilst, ka bezdarbnieku skaits pagājušajā un arī šajā gadā diezgan strauji pieaug arī tālab, ka gadījumā, ja cilvēks ir bez darba, viņš nevar saņemt sociālos pabalstus, ja nav reģistrējies bezdarbniekos.
Nedēļas sākumā NVA Jelgavas filiālē kopumā reģistrējušies 5855 bezdarbnieki, taču brīvās darba vietas ir tikai 115. «Jāsaprot gan, ka šī nav pilnīga darba tirgus aina, jo šeit iekļauti dati no uzņēmumiem, ar kuriem sadarbojamies. Darba piedāvājumus iespējams atrast arī darba sludinājumos, uzņēmumi strādājošos meklē paši, ar darba piedāvājumiem nodarbojas arī darbā iekārtošanas firmas,» tā M.Narvils.
Mainījusies situācija bezdarbnieku dzimuma sadalījumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem arvien vairāk bezdarbnieku rindā ir sievietes – šobrīd Jelgavas filiālē 61 procents no bezdarbnieku skaita ir daiļā dzimuma pārstāves, Latvijā kopumā – 58 procenti. «Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, lielāka iespēja atrast darbu šobrīd ir vīriešiem. Droši varu teikt, ka atdzīvojusies celtniecības joma. Tiek meklēti celtnieki, strādnieki, kuri varētu veikt māju renovāciju,» stāsta M.Narvils.
Jelgavas filiāles vadītājs uzsver, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir ilgstošie bezdarbnieki – novembra beigās tie Latvijā ir 44,3 procenti jeb 130 240 cilvēku, tostarp 2555 Jelgavā, kas ir 43,4 procenti no mūsu pilsētas bezdarbnieku skaita. «Esam atskārtuši, ka cilvēki nemaz neprot darbu meklēt un līdz ar to tam atmet ar roku. Līdz šim vairāk akcentu likām uz jaunajiem bezdarbniekiem, piedāvājot viņiem apgūt, kā sevi pasniegt uzņēmējam, kā meklēt darba vietu, kā rakstīt CV, motivācijas vēstules, taču nu esam nolēmuši, ka tas viss pastiprināti jāpiedāvā ilgstošajiem bezdarbniekiem. Viņi atteikušies meklēt darbu, un tas ir slikti,» tā M.Narvils.
Lielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki, kuriem nav augsta kvalifikācija – palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji un apkopēji. Tiesa, tajā pašā laikā palīgstrādnieki ir viena no profesijām, kurā reģistrēts visvairāk brīvo vakanču. Līdz novembrim NVA bija pieteiktas 1253 palīgstrādnieku vakances. «Šajā profesijā ir ļoti augsta kadru mainība – lielākā daļa darbinieku vienā vietā neuzturas ilgi, jo viņiem piemīt dažādi kaitīgi ieradumi, piemēram, dzeršana, regulāra darba kavēšana,» situāciju skaidro M.Narvils.
Pozitīva tendence – sarukusi interese par darbu ārzemēs, salīdzinājumā ar 2009. un 2010. gadu, taču interese vēl aizvien ir. Līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā, protams, lielākā interese ir par darba iespējām šajā valstī, taču darbā visvairāk Latvijas iedzīvotāji iekārtojušies Lielbritānijā.
Šodien seminārā runāts arī par atbalsta programmām, ko NVA piedāvā šogad un piedāvās nākamgad bezdarbniekiem, nodarbinātajiem, jauniešiem, sadarbojoties ar pašvaldībām, uzņēmējiem un biedrībām, nodibinājumiem. Šī gada 11 mēnešos atbalstu Latvijā no NVA saņēmušas 47 166 personas. Liela daļa strādājuši pašvaldībās, saņemot 80 latu stipendiju, tiesa, šī programma noslēdzās novembrī. «Jelgavas pašvaldībā pagājušajā gadā bija 365 šādas darba vietas, taču praktizēšanas darbos iesaistīti 2086 cilvēki. Tas tāpēc, ka notika lielu kadru mainība, jo ar daudziem darba attiecības tika pārtrauktas darba disciplīnas pārkāpumu dēļ. Darba vadītāji ļoti sekoja līdzi stipendiātu darbam, un mēs nebūt nevaram teikt, ka stipendiāti būtu savu laiku «atsēdējuši»,» tā M.Narvils.
Šis projekts ir noslēdzies, taču nākamajā gadā ar Eiropas Savienības atbalstu tiks piedāvāts cits – algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kuri ir līdzīgi jau minētajai programmai, vien ar dažām atšķirībām. Piemēram, no stipendijas tiks maksāts sociālais nodoklis, pašvaldībām neatmaksās transporta izdevumus, grāmatveža dotācijas un nesegs inventāra iegādes izdevumus, taču darba koordinators saņems 90 latu dotāciju.
Nākamajā gadā lielāka uzmanība tikšot pievērsta jauniešu nodarbinātības pasākumiem, tiks saglabāti pasākumi noteiktām personu grupām, turpināts projekts «Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai», «Pabalsts asistenta izmantošanai» pirmās grupas invalīdiem, mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām, kā arī bezdarbnieku apmācība.
Foto: Ivars Veiliņš
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %