Kopumā 74 procenti aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Savukārt nepieciešamības gadījumā 60 procenti no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem būtu gatavi aizstāvēt valsti no ienaidniekiem, piemēram, ārvalstu iebrucējiem, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» aptauja.
To nedarītu 28 procenti, bet 12 procenti aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Kopumā 74 procenti aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem – tā domā 82 procenti cilvēku, kuriem sarunu valoda ģimenē ir latviešu, un 62 procenti aptaujāto, kas ģimenē runā krievu valodā. Salīdzinot ar 2014. gadu, patriotu skaits kopumā palielinājies par 7 procentiem.
Komentējot šos datus, sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieks Valts Kalniņš norāda: «74 procenti aptaujāto sevi uzskata par Latvijas patriotiem, lai ko tas katram arī nozīmētu – pieķeršanos Satversmes principiem, mīlestību pret latviskām tradīcijām, prieku par Latvijas ainavām vai ko citu. Kaut gan ne katrs patriots ir gatavs aizstāvēt Latviju no ienaidniekiem – to darītu 60 procenti. Iedzīvotājiem Latvija ir tāds vai citāds tēls, kas pavisam vienaldzīgus neatstāj. Patriotisma nozīmes noskaidrošana, meklējot vienojošo un pieļaujot arī atšķirīgo, varētu būt Latvijas nostiprināšanai svarīgs sabiedrības pašrefleksijas process, un 18. novembris var kalpot kā ikgadējs atgādinājums par patriotisma aktualitāti.»
«DNB Latvijas barometra» aptauja arī liecina, ka mazliet vairāk nekā puse jeb 54 procenti aptaujāto iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Latvijā. Savukārt 42 procenti respondentu atzinuši, ka ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā. No aptaujātajiem 4 procentiem bija grūti formulēt atbildi uz jautājumu, vai tie ir apmierināti ar dzīvi Latvijā.
Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms gada, iedzīvotāju apmierinātības līmenis nav nedz pasliktinājies, nedz uzlabojies.
Jaunākās iedzīvotāju aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laikā no 9. līdz 20. oktobrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
LETA