Līdz pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks šā gada 6. jūnijā, palikuši divi mēneši.
Vēlēšanu dienā, 6. jūnijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. EP vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās paredzēta iespēja balsot arī iepriekš – iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, no 3. jūnija līdz 5. jūnijam, dažas stundas dienā.
Vēlēšanu norisi palīdzēs nodrošināt 26 rajonu vēlēšanu komisijas, deviņas republikas pilsētu un 109 novadu vēlēšanu komisijas. EP un pašvaldību vēlēšanām Latvijā izveidoti 950 vēlēšanu iecirkņi.
Visi iedzīvotājiem, kuriem reģistrēta dzīvesvietas adrese Latvijā saņēmuši paziņojumu, kurā norādīts kurās vēlēšanās vēlētājam ir tiesības piedalīties, uz kuru vēlēšanu iecirkni jādodas balsot un kāds ir vēlētāja kārtas numurs iecirkņa vēlētāju sarakstā.
To, kurā iecirknī vēlētājs reģistrēts, var noskaidrot, arī piezvanot uz Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) uzziņu tālruni 67049999, vai internetā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā «www.pmlp.gov.lv» sadaļā «E-pakalpojumi».
Ja nepieciešams, vēlētāji var izmantot iespēju vēlēšanu iecirkni mainīt. Šis pakalpojums ir bez maksas. Pašvaldību vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt vēlēšanu apgabala robežās vai uz to vēlēšanu apgabalu, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums.
EP vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt uz jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā, jo EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Vēlēšanu iecirkņa maiņa jāreģistrē līdz 12. maijam jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
EP vēlēšanām iesniegti 17 deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā ir 186 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam, 2004. gada EP vēlēšanām tika pieteikti 16 deputātu kandidātu saraksti un 245 deputātu kandidāti.
Kandidātu sarakstus šā gada EP vēlēšanām ir iesniegusi apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienība, «Pilsoniskā savienība», «Jaunais laiks», Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, «Sabiedrība citai politikai», Tautas partija, «Par Dzimteni!», Latvijas Atdzimšanas partija, LPP/LC, «Saskaņas centrs», «Libertas.lv», Rīcības partija, «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», Kristīgi demokrātiskā savienība, Osipova partija un partija «Visu Latvijai!».
Piecos kandidātu sarakstos iekļauts lielākais iespējamais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti, pārējos sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir no viena līdz 15.
CVK apkopotā informācija liecina, ka divas trešdaļas jeb 64,5% visu deputātu kandidātu ir vīrieši, bet 35,5% – sievietes. 85,5% EP vēlēšanu deputātu kandidātu ir augstākā izglītība, bet 14,5% – vidējā izglītība.
Tāpat divas trešdaļas jeb 68% deputātu kandidātu dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā. Deputātu kandidātu vidējais vecums ir 44 gadi. Vecākajam EP deputāta kandidātam ir 85 gadi, bet jaunākajam deputātu kandidātam – 22 gadi. Kandidāti, kuru vecums ir 22 gadi, ir trijos sarakstos.
Ar visiem EP vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem ikviens interesents var iepazīties CVK interneta mājaslapā «www.cvk.lv».
Deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze notiks otrdien, 7. aprīlī.
EP vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 7. jūnijā pēc pulksten 22, kad visās ES valstīs būs aizvērti balsošanas iecirkņi.
Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no 17. aprīļa līdz 27. aprīlim.
Janvāra beigās CVK apstiprināja republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu pašvaldību vēlēšanās. 13 deputāti tiks ievēlēti 41 pašvaldībā, 15 deputāti – 60 pašvaldībās, 17 deputāti – 16 pašvaldībās.
37 pašvaldībās ir mazāk par 5000 iedzīvotāju, tāpēc to domes vēlēšanās savus deputātu kandidātu sarakstus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības.
Pavisam deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs būs jāievēl 1765 deputāti. Salīdzinot ar 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Salīdzinājumam – pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 4179 deputāti.
Saskaņā ar pašvaldību vēlēšanu likumu pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits jānosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā. Pašvaldību vēlēšanas CVK izsludināja šā gada 14. janvārī.
Ievērojot administratīvi teritoriālās reformas nosacījumus, pavisam 6. jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs jāievēl deviņu republikas pilsētu domes un 109 novadu domes.
Republikas pilsētas domē ievēlami 13 deputāti, ja iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir mazāks par 50 000, vai 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000. Rīgas domē ievēlami 60 deputāti.
No valsts budžeta šogad EP vēlēšanu sarīkošanai tērēs 2,357 miljonus latu, bet pašvaldību vēlēšanām – 151 000 latu. Sākotnēji 2009. gada valsts budžetā EP vēlēšanu sarīkošanai tika piešķirts 2,391 miljons latu, bet pašvaldību vēlēšanām – 172 000 latu.
2008. gada beigās, grozot 2009. gada budžetu, šis piešķirtais finansējums tika samazināts, turklāt 10% ir finanšu nodrošinājuma rezerve, ko nevar tērēt bez īpaša valdības rīkojuma. Daļa finansējuma pašvaldību vēlēšanu sarīkošanai bija piešķirta un ir tikusi iztērēta jau 2008. gadā, šī summa bija 43 000 latu.
Kā liecina CVK sadarbībā ar pētījumu firmu «Data Serviss» janvārī veiktā vēlētāju aptauja, šā EP un pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīsies 41% vēlētāju, bet 26% aptaujāto norādīja, ka vairāk ticams, ka viņi vēlēšanās piedalīsies.
To, ka vēlēšanās nepiedalīsies vai vairāk ticams, ka nepiedalīsies, atzina 18% aptaujāto, bet vēl 14% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.
No aptaujātajiem vēlētājiem 54% atzina: ja piedalīsies vēlēšanās, tad balsos gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās. Savukārt 8% aptaujāto norādīja, ka piedalīsies tikai pašvaldību vēlēšanās, bet 1% aptaujāto plāno piedalīties tikai EP vēlēšanās.
www.leta.lv
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 %