Vakar Zemgales apgabaltiesa līdz augustam atlika Finanšu ministrijas (FM) prasību par bankrotējušās AS RAF mantas atsavināšanas darījumu likumību, jo uz tiesu nevarēja ierasties atbildētāja – SIA «NP Jelgavas biznesa parks» – pārstāvis.
SIA «NP Jelgavas biznesa parks» pārstāvis tiesā nevarot ierasties tāpēc, ka atrodoties ārpus Latvijas. Saņemts arī lūgums apturēt tiesvedību šajā lietā, informē Zemgales apgabaltiesa.
Lietas izskatīšanu paredzēts turpināt 21. augustā pulksten 10.
Jau ziņots, ka SIA «NP Jelgavas biznesa parks» šī gada martā iesniedzis blakussūdzību, kuru skatīs Augstākā tiesa.
FM prasības izskatīšana Zemgales apgabaltiesā pēc būtības tā arī vēl nav sākta.
Pēc FM lūguma Zemgales apgabaltiesa šo prasību nodrošinājusi, nosakot aizliegumu veikt jebkādas darbības ar īpašumu, taču SIA «NP Jelgavas biznesa parks» šo tiesas lēmumu pārsūdzējusi un iesniegusi blakussūdzību, kas 18. martā nosūtīta Augstākajai tiesai.
Pēc šīs sūdzības izskatīšanas lieta tiks atgriezta Zemgales apgabaltiesā un noteikts jauns lietas izskatīšanas datums.
Lietas izskatīšana šā gada janvārī tika atlikta, lai dotu iespēju prasītāja pārstāvim – FM – iesniegt prasības papildinājumus un grozījumus saistībā ar Augstākās tiesas spriedumu, kura pilns teksts vēl neesot pieejams, iepriekš skaidroja Zemgales apgabaltiesā.
FM šajā prasībā lūdz tiesu atzīt darījumu par spēkā neesošu un noteikt prasības nodrošinājumu.
Šī ir viena no divām prasībām, ko par bankrotējušās AS RAF mantas atsavināšanas darījumu likumību Zemgales apgabaltiesā iesniegusi FM. Otrā FM prasībā atbildētāja statusā kopā ar RAF ir SIA «Baltkan», liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija.
Zemgales apgabaltiesā FM iesniegusi divus prasības pieteikumus, kuros lūgts atzīt kā spēkā neesošus līgumus, ar kuriem pretlikumīgi atsavināts maksātnespējīgajai RAF piederošais un par labu FM ieķīlātais kustamais un nekustamais īpašums.
Pēc FM lūguma Zemgales apgabaltiesa prasības nodrošinājusi, nosakot aizliegumu ar šiem īpašumiem veikt jebkādas darbības.
Jau ziņots, ka 1994. gadā starp RAF un AS «Banka Baltija» (BB) noslēgts aizdevuma līgums par G24 valstu kredīta piešķiršanu no Starptautiskā Valūtas fonda, ar kuru RAF saņēma trīs miljonu ASV dolāru aizdevumu.
Noslēdzot līgumu, 1994. gadā ieķīlāta arī RAF manta atbilstoši bilancei kredīta izsniegšanas dienā. Ķīlas līgums nodrošināja valsts garantētā aizdevuma atmaksu.
Pēc RAF atzīšanas par maksātnespējīgu 1996. gada oktobrī FM un «Parex banka» (toreiz – «Parekss banka») noslēdza līgumu, ar kuru FM nodeva «Parex bankai» apkalpošanai G24 kredītus no likvidējamās BB, arī RAF izsniegto aizdevumu.
Saskaņā ar FM un Parex bankas vienošanos iepriekšējais RAF administrators – Privatizācijas aģentūras pārstāvis – banku kā FM pārstāvi atzina par uzņēmuma nodrošināto kreditoru par kopējo summu 3 200 000 ASV dolāru.
Citi RAF lielākie kreditori bija Valsts ieņēmumu dienests, AS «Jelgavas cukurfabrika», Krievijas uzņēmumi GAZ un Zavolžjes motoru rūpnīca.
www.leta.lv