Latvijā

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi Eiropas Parlamentam (EP) un Eiropas Savienības (ES) Padomei koriģēt sistēmu, ar kuru patlaban ES līdzfinansē kohēzijas, zivsaimniecības un lauku attīstības politiku Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Rumānijā, Latvijā un Ungārijā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi Eiropas Parlamentam
(EP) un Eiropas Savienības (ES) Padomei koriģēt sistēmu, ar kuru
patlaban ES līdzfinansē kohēzijas, zivsaimniecības un lauku
attīstības politiku Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Rumānijā, Latvijā
un Ungārijā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā
informācijas sekretārs Kaspars Kreics.

Jaunajā lēmumā nav paredzēts jauns vai papildu finansējums, bet
agrāk tiks izmaksāti līdzekļi, kas jau ir piešķirti ES kohēzijas
politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros.
Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma ES līdzdalību varēs
paaugstināt līdz 95%, un maksimālā ietekme uz Latviju ir mērāma 255
miljonos eiro (179 miljonos latu), bet uz visām sešām valstīm kopā
2,884 miljardos eiro (2 miljardos latu).

Līdz ar to priekšlikums paredz, ka minētajām dalībvalstīm,
līdzfinansējot projektus kopā ar ES, būs jāiegulda mazāk savu
līdzekļu. Līdzfinansējums varēs tikt palielināts projektiem, kurus
finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda,
Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Katrai attiecīgajai
dalībvalstij būs jāiesniedz pieteikums jaunās sistēmas
izmantošanai.

Lai paaugstinātu ES līdzfinansējuma līmeni, prioritāte jāpiešķir
projektiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, darba
ņēmēju pārkvalifikācijai, uzņēmumu puduru veidošanai vai
investīcijām transporta infrastruktūrā. Šādi var paaugstināt
izpildīto projektu īpatsvaru un fondu apgūšanu, kā arī ātrāk
iepludināt ekonomikā papildu līdzekļus.

EK komisija uzskata, ka šie pasākumi ievērojami palīdzēt dažu ES
visvairāk cietušo valstu ekonomikām atkal nostāties uz kājām.
Minētās dalībvalstis, kam tagad būs jārod mazāk valsts līdzekļu
līdzfinansējumam, cīnās ar valsts budžeta sabalansēšanu. Pēc
priekšlikuma pieņemšanas varēs sākt programmas, kas līdz šim netika
realizētas valsts finansējuma trūkuma dēļ, un tādējādi ekonomikā
ieplūdīs jauni līdzekļi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu norāda:
«Šie priekšlikumi ir ārkārtas reakcija uz ārkārtas situāciju. Fondu
apgūšanas sekmēšana kopā ar finansiālā atbalsta programmām liecina
par Komisijas apņemšanos veicināt labklājību un konkurētspēju
valstīs, ko finanšu krīze skāra vissmagāk. Savā ziņā tas ir
«Maršala plāns» ekonomikas atjaunošanai. Jaunais lēmums valstu
ekonomikā iepludinās līdzekļus un vienlaikus samazinās projektu
līdzfinansējumam nepieciešamos izdevumus no valstu budžeta. Aicinu
Eiropas Parlamentu un Padomi bez kavēšanās pieņemt lēmumu, lai
piešķīrumi nonāktu pie saņēmējiem nākamā gada sākumā.»

EK aicinās ES Padomi un EP pieņemt priekšlikumu paātrinātā
likumdošanas procedūrā līdz 2011. gada beigām, lai pēc iespējas
drīzāk varētu sākt tik nepieciešamo projektu realizāciju.
Līdzfinansējuma likmes palielinājums ir ārkārtas pagaidu pasākums,
kuru izmantos tikai periodā, kamēr dalībvalstis saņem atbalstu no
finanšu palīdzības programmām. Palīdzot apgūt fondus, EK sadarbojas
ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai novērstu līdzekļu izmantošanas
šķēršļus, paaugstinātu administratīvās spējas un paātrinātu
projektu īstenošanu un līdzekļu izmantošanu valstīs.

LETA