Atsevišķi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi līdz ar Krievijas noteikto embargo pazeminājuši cenu produktiem vietējā tirgū. Jelgavas piena pārstrādes rūpnīca, kas Latvijas tirgū piedāvā dažādu zīmolu sieru, šādu kampaņu neplāno.
Ilze Knusle-Jankevica
«Latvijas piens» šobrīd akcentu liek uz eksportu – atšķirīgie viedokļi par šo jautājumu izraisījuši izmaiņas uzņēmuma akcionāru vidū. Uzņēmumu pametis viens no tā dibinātājiem piensaimnieku kooperatīvs «Piena partneri KS», bet klāt nācis jauns investors – Jelgavas novada graudkopības kooperatīvs «Latraps». «Tā notiek, ka partneriem atšķiras redzējums uz lietām. Šajā gadījumā atšķīrās uzstādījums par to, pēc cik ilga laika gaidāmi pirmie augļi,» situāciju uzņēmumā komentē kooperatīva «Trikāta KS» valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Viņš atgādina, ka piena rūpnīca Jelgavā tika uzbūvēta tukšā vietā – tā sāka strādāt, ražot jaunus produktus un meklēt tiem noieta tirgus. «Eksporta tirgus iekarošana nav tik ātrs process, kā daži bija domājuši un cerējuši. Šajā gadījumā mūsu viedokļi atšķīrās tieši par termiņiem, kad iekarot eksporta tirgu un kad gaidīt peļņu,» papildina U.Krievārs. Viņš uzsver, ka izmaiņas akcionāru vidū nekādā mērā nav ietekmējusi situācija ar Krieviju – kā zināms, kaimiņvalsts noteikusi importa aizliegumu daudziem ES produktiem, tostarp piena produkcijai. «Šobrīd gan pasaules, gan Eiropas tirgū ir produkcijas pārpalikums, un tas ietekmē cenas,» norāda U.Krievārs, norādot, ka pagaidām uzņēmums neplāno samazināt produkcijai cenu vietējā tirgū, bet plašāk esošo situāciju nekomentē. «Mēs tikai priecāsimies, ja Latvijas iedzīvotāji veikalos izvēlēsies vietējo ražotāju produkciju, turklāt mūsu uzņēmums pilnībā pieder vietējiem zemniekiem.»
«Latvijas piens» turpina ražot jaunus produktus un iekarot eksporta tirgu, un šajā ziņā cerības vieš jaunais uzņēmuma akcionārs «Latraps», kas investējis miljonu eiro brīdī, kad bankas attiecās piena rūpnīcai izsniegt aizdevumu. U.Krievārs norāda, ka jau tagad ir jūtamas pozitīvas vēsmas: ««Latrapam» ir ļoti laba reputācija, un to izjūtam pēc sadarbības partneru reakcijas.» Tāpat viņš cer, ka uzņēmums varēs mācīties no «Latrapa», jo arī tas ir kooperatīvs, kas gājis līdzīgu ceļu, tikai tam ir desmit gadus liegāka pieredze, jo īpaši svarīgi tas ir uzņēmuma pārvaldībā.
«Latvijas piena» lielākos eksporta apjomus veido industriālie produkti – eksportēti tiek 98 procenti saražotā –, savukārt patēriņa produktu jomā eksports ir 17 procenti. Šobrīd produkcija tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu, ASV. Kā norāda uzņēmuma eksporta speciāliste Marina Zimova, jauni tirgi tiek meklēti nemitīgi un šobrīd ir iestrādes arī ar Skandināviju, Ēģipti, Dominikānu. Krievijas importa aizliegums tiešā veidā Jelgavas uzņēmumu neskar, jo «Latvijas piens» uz Krieviju savu produkciju nav eksportējis. «Vecajai «Trikātas» ražotnei bija sertifikāts, kas ļāva produkciju eksportēt uz Krieviju, bet, pārceļot ražošanu uz Jelgavu, bija nepieciešams jauns sertifikāts. Esam to pieprasījuši, bet vēl gaidām. Krievijas Pārtikas un veterinārā dienesta komisija Latvijā nav bijusi kopš 2009. gada, un sertifikātu gaida virkne Latvijas uzņēmumu – mēs neesam vienīgie,» skaidro U.Krievārs.
Jāpiebilst, ka 20. augustā darbu sāka jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, kura līdz tam strādāja saldumu ražotnē «NP Foods» par komercdirektori Baltijas valstīs. Viņa amatā nomainīja Raimondu Freimani, kurš rūpnīcā strādāja kopš tās dibināšanas 2012. gadā līdz šā gada jūnijam. Saskaņā ar «Lursoft» datiem «Latvijas piens» pagājušo gadu noslēdzis ar 37,23 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44 procentiem lielāks nekā 2012. gadā. Provizoriskā neto peļņa ir 455 800 eiro.
«Latvijas piens» īpašnieki
63,83% – piena kooperatīvs «Trikāta KS»
25% – piena kooperatīvs «Dzēse»
11,17% – «Latraps»
Avots: LETA
Foto: no JV arhīva
7.3 °C,
3.3 m/s,
94.3 % 
7.3 °C,
3.3 m/s,
94.3 %