Jaunās piena rūpnīcas Jelgavā attīstītāji SIA «Latvijas Piens» atbalsta zemnieku aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties vietējo ražotāju pārtikas produktus un boikotēt importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja uzņēmuma pārstāvji.
Kā ziņots, biedrība «Lauksaimnieku apvienība» 16. novembrī aicināja Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, boikotējot citās ES valstīs ražotās pārtikas preces, šādi pievēršot uzmanību ES amatpersonu diskriminējošajai attieksmei pret Latvijas zemniekiem.
«Pērkot vietējos pārtikas produktus, Latvijas iedzīvotāji var atbalstīt zemniekus viņu prasībās par godīgākiem tiešajiem maksājumiem un paust savu attieksmi pret nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Eiropā, kuru dēļ cieš arī patērētāju intereses,» norādīja «Latvijas Piena» sastāvā esošā piena kooperatīva «Trikāta KS» valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.
Uzņēmējs akcentēja, ka Latvijas zemniekiem un nacionālā kapitāla piena pārstrādes uzņēmumiem, kas produkciju gatavo, neizmantojot lētas piedevas, kļūst arvien grūtāk konkurēt ar importa precēm, kuru ražošanai izmantotas bagātīgi subsidētas izejvielas.
«Latvijas lauksaimnieki, tostarp «Latvijas Pienā» ietilpstošo kooperatīvu biedri, pilda visas ES prasības, kas garantē drošu un kvalitatīvu pārtiku patērētājiem, kā arī veic lielus ieguldījumus, lai sasniegtu augstus dzīvnieku labturības un vides uzturēšanas standartus. Vienlaikus Latvijas lauksaimniekiem arī turpmāk tiek piedāvāts saņemt zemāko ES tiešmaksājumu atbalstu, kas grauj iespējas vienlīdzīgi konkurēt ar veco ES valstu ražotāju produkciju,» sacīja Krievārs.
Viņš akcentēja, ka «Latvijas Piena» dibinātāji patlaban būvē savu efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu ar mērķi nodrošināt godīgu samaksu par izejvielu zemniekiem un godīgu cenu par saražoto produkciju patērētājiem.
«Šī mērķa sasniegšana iespējama ne tikai ar zemnieku spēkiem vien. Godīgas cenas zemniekiem un patērētājiem iespējamas, iesaistoties visai sabiedrībai,» rezumēja Krievārs.
Kā ziņots, tiešmaksājumos Eiropas Komisija piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa – 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Saistībā ar diskriminējošo situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Briselē 12. oktobrī notika lauksaimnieku protesta akcijas.
LETA
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 % 
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 %