Kultūra

Latvijas Neatkarības kara simboliskās robežšķirtnes ir 1918. gada 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšana – un 1920. gada 11. augusts, kad tika noslēgts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Latvijas armijā kaujās bija krituši 154 virsnieki un 2875 karavīri. Latvijas pilsētās un laukos karā kritušo Latvijas armijas karavīru piemiņa tika iemūžināta pieminekļos, obeliskos un piemiņas plāksnēs. Arī Jelgavā, godinot Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, ierīkotas vairākas piemiņas vietas.

www.jelgavasvestnesis.lv

Latvijas Neatkarības kara simboliskās robežšķirtnes ir
1918. gada 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšana – un
1920. gada 11. augusts, kad tika noslēgts miera līgums starp
Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Latvijas armijā kaujās bija
krituši 154 virsnieki un 2875 karavīri. Latvijas pilsētās un laukos
karā kritušo Latvijas armijas karavīru piemiņa tika iemūžināta
pieminekļos, obeliskos un piemiņas plāksnēs. Arī Jelgavā, godinot
Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, ierīkotas vairākas
piemiņas vietas.

1922. gadā Meža kapos pēc mākslinieka A.Strekāvina projekta
atklāja pieminekli 60 Jelgavas atbrīvošanas cīņās kritušajiem
Latvijas armijas karavīriem, bet 1924. gadā atklāja britu
karavīriem veltītu pieminekli – četrus metrus augstu krustu ar
bronzas zobenu. Piemiņas plāksnes 20. gadsimta 20. – 30. gados bija
novietotas arī Jelgavas baznīcās, pieminot draudžu locekļus, kuri
krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā. Šādas
plāksnes bija Sv.Annas (nav saglabājusies) un Sv.Vienības
(Nikolaja) baznīcā, kur līdz 1944. gadam atradās trīs piemiņas
plāksnes ar iegravētiem vārdiem un uzvārdiem.

1927. gadā Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komiteja sāka
līdzekļu vākšanu piemiņas vietas izveidei. Tā kā valdība piešķīra
līdzekļus un arī sabiedrība ziedoja naudu, Jelgavā pie dzelzceļa
stacijas 1932. gada 22. jūnijā atklāja tēlnieka K.Jansona veidoto
pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem. 1942. gadā pēc
vācu okupācijas varas iestāžu pavēles K.Jansonam nācās nokalt vācu
bruņinieka tēlu. Savukārt 1949. gadā Jelgavas pilsētas
izpildkomiteja pieņēma lēmumu «par baltgvardiem celtā pieminekļa
noņemšanu pie stacijas». Pieminekli iznīcināja 1950. gadā, bet
Atmodas laikā Jelgavas kultūrvēstures saglabāšanas aktīvistiem
izdevās atrast pieminekļa fragmentu, kurš kopš 1988. gada novietots
pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Savukārt
1992. gadā Stacijas parkā atklāja K.Jansona dēla A.Jansona
atjaunoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem.

Kopš 1991. gada Jelgavā un Jelgavas novadā ir atjaunotas vai no
jauna izveidotas vairākas Latvijas Neatkarības kara piemiņas
vietas, kas glabā kritušo piemiņu un viņu cīņu vēsturi nākamajām
paaudzēm.

Attēls: K.Jansona veidotais piemineklis «Lāčplēsis un Melnais
bruņinieks» (1932)