Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu apturēt a/s «Latvijas Krājbanka» visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Tas nozīmē, ka līdz FKTK lēmumam darbību atjaunot «Krājbankas» klientiem nebūs iespējams saņemt bankas pakalpojumus – ne izmantot norēķinu karti, ne interneta banku, ne izņemt naudu no bankomāta. Vienkāršāk sakot – naudai, kas noguldīta bankā, šobrīd klāt tikt nav iespējams.
Ilze Knusle-Jankevica
«Krājbankas» sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Dūze portālam www.jelgavasvestnesis.lv apstiprina, ka šobrīd bankas pakalpojumi nav pieejami un tās filiāle Jelgavā tiks aizslēgta, izvietojot informatīvu paziņojumu. Viņa gan piebilst, ka prakse rāda – šāda veida aizliegumi darbojas samērā īsu laika sprīdi, jo jautājumi tiek risināti ļoti operatīvi. «Gribu gan uzsvērt, ka noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000, ir apdrošināti,» tā D.Dūze, paskaidrojot, ka tas nozīmē, ka savu naudu bankas klienti nepazaudēs. FKTK norāda, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Šobrīd gan nav iespējams pateikt, uz cik ilgu laiku bankas darbība ir apturēta – par to lems FKTK. Bankas pārstāve vien norāda – banka atsākt savu darbību pēc attiecīga lēmuma saņemšanas var ļoti ātri.
FKTK lēmums seko nepilnu nedēļu pēc tam, kad Lietuvas Bankas valde 16. novembrī nolēma uz laiku apturēt «Krājbankas« mātes bankas «Snoras» darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. Tobrīd Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka «Snoras» problēmas Latviju neskaršot, lai arī Lietuvas bankai un tās īpašniekiem ir ievērojami ieguldījumi arī Latvijā.