22.7 °C, 3.1 m/s, 41.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijā«Latvijas gāzi» soda par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu
«Latvijas gāzi» soda par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu
14/10/2013

AS «Latvijas gāze» ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

AS «Latvijas gāze» ļaunprātīgi
izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes
līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši
iepriekšējo lietotāju parādus.

To konstatējusi Konkurences padome (KP), kas
uzņēmumam noteikusi tiesisko pienākumu pārtraukt pārkāpumu, kā arī
piemērojusi 1 567 180 latu naudas sodu.

Lai arī «Latvijas gāze» konkurences uzrauga
lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums uzņēmumam
jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas, šodien
žurnālistiem skaidroja KP pārstāvji.

Dabasgāzes lietotāji – mājsaimniecības un
uzņēmumi –, kas cietuši no «Latvijas Gāzes» ļaunprātīgās rīcības,
var vērsties pie uzņēmuma, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo
parādu apmaksu. Ja «Latvijas gāze» atteiks atlīdzināt zaudējumus,
cietušie lietotāji varēs vērsties ar prasību tiesā.

Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un
uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad «Latvijas
gāze» atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem
lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāju
parādsaistības.

Analizējot iesniegumus, KP konstatēja vairākus
pārkāpumu gadījumu veidus. Apmaksa prasīta no jaunā telpu
īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šī
iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Apmaksa prasīta arī no telpu
īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā
saimnieciskās darbības veikšanai. Apmaksu «Latvijas gāze» prasījusi
no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais, nevis
esošais, īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Tāpat
apmaksa prasīta no uzņēmuma, kas nomā telpas saimnieciskās darbības
veikšanai, bet parādu radījis telpu iepriekšējais īpašnieks vai
cits uzņēmums, kas nomā telpas no iepriekšējā vai esošā
īpašnieka.

Lēmumā KP skaidro, ka, neatgūstot parādus no
tā lietotāja, kas šos parādus rada, «Latvijas gāze» uz jauniem
lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas
izmaksas. Tāpat šāda «Latvijas gāzes» rīcība palielina parādu
apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais
īpašnieks, nav motivēti maksāt par pakalpojumu. Savukārt pati
«Latvijas gāze» nav motivēta laikus veikt parādu piedziņu un neļaut
parādam pieaugt. Šādi rīkoties «Latvijas gāzei» ļāvusi konkurences
neesamība, jo jaunajiem lietotājiem nav iespējas izvēlēties citu
dabasgāzes piegādātāju, kas šo pakalpojumu sniegtu bez svešu
parādsaistību uzspiešanas, secina konkurences uzraugs.

Vienlaikus KP lēmumā norāda, ka pastāv
izņēmuma gadījumi, kad «Latvijas gāze» var pamatoti neslēgt līgumu
ar jaunu lietotāju, pirms nav nomaksāts parāds, ko radījusi cita
persona, piemēram, ja līgumu vēlas noslēgt jaunais pārvaldnieks,
īrnieks vai nomnieks un esošajam īpašniekam ir parāds par
dabasgāzes apgādi, un, ja līgums nav noslēgts ar telpu īpašnieku
vai pārvaldnieku, jo īrnieks ir radījis parādu.

Lai nepieļautu, ka parādnieki ļaunprātīgi
maina telpu īpašniekus, lai izvairītos no parādu nomaksas, KP
neiebilst pret «Latvijas gāzes» praksi neslēgt līgumus par
dabasgāzes piegādi ar tiem jaunajiem telpu īpašniekiem, kas dzīvo
vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku, piemēram, ir deklarēti
vienā dzīvesvietā. Tāpat «Latvijas gāze» var neslēgt līgumu ar
uzņēmumu, kas sāk nomāt telpas, ja šis uzņēmums ir uzskatāms par
vienu tirgus dalībnieku ar parādu radījušo nomnieku, piemēram, šiem
uzņēmumiem ir viens īpašnieks.

Ņemot vērā lielo dabasgāzes lietotāju skaitu,
var pastāvēt arī citi izņēmuma gadījumi, tomēr arī turpmāk katrs
atsevišķais gadījums jāvērtē pašai «Latvijas gāzei», kam, esot
dominējošā stāvoklī, ir pienākums savu tirgus varu neizmantot
ļaunprātīgi, norāda KP.

KP uzsver, ka tās lēmums nevar kalpot par
iemeslu, lai «Latvijas gāze» celtu tarifus. Šādu «Latvijas gāzes»
rīcību neparedz spēkā esošā tarifu aprēķināšanas metodika, turklāt
KP lietā aplūkotie gadījumi, kad parāds atgūts no jaunajiem
īpašniekiem, skar nelielu daļu jeb aptuveni 5 procentus no
«Latvijas gāzes» parādu apjoma.

Lietu pret «Latvijas gāzi» KP ierosināja 2011.
gada nogalē, balstoties uz namu apsaimniekošanas uzņēmuma
iesniegumu. Tajā bija norādīts, ka enerģētikas koncerns savlaicīgi
nevēršas pret parādniekiem, ļaujot parāda apjomam augt, un parādu
liek nomaksāt telpu jaunajam īpašniekam vai īrniekam, dabasgāzes
piegādi neatjaunojot līdz parāda segšanai.

Kopumā KP par «Latvijas gāzes» negodīgu rīcību
pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu. «Latvijas
gāze» pārmetumus noraidīja.

LETA