Latvijā

Lielākais starptautiskā aizdevuma apmērs jeb 36% no kopējās summas tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. FM sagatavotajā apkopojumā par ekonomikas sildīšanu 2009. – 2011. gadā norādīts, ka finanšu sektora stabilizēšanai plānoti 1,902 miljardi latu jeb 36% no kopējā aizdevuma Latvijai apjoma.

Lielākais starptautiskā aizdevuma apmērs jeb 36% no kopējās
summas tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai, liecina
Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. FM sagatavotajā
apkopojumā par ekonomikas sildīšanu 2009. – 2011. gadā norādīts, ka
finanšu sektora stabilizēšanai plānoti 1,902 miljardi latu jeb 36%
no kopējā aizdevuma Latvijai apjoma.

Valsts budžeta deficīta segšanai paredzēti 1,843 miljardi latu jeb
35% no kopējā apjoma, valsts parāda pārfinansēšanai – 1,123
miljardi latu jeb 21% no kopējā apjoma, savukārt valsts budžeta
aizdevumiem paredzēti 0,402 miljardi latu, kas veido 8% no kopējā
pieejamā finansējuma.

2009. gadā finanšu sektora stabilizēšanai no aizdevuma šogad
pieejamās summas plānots izlietot 51% jeb 1,868 miljardus latu.
Valsts aparāta pārfinansēšanai plānoti 0,976 miljardi latu, valsts
budžeta deficīta segšanai – 0,706 miljardi latu, bet valsts budžeta
aizdevumiem – 0,134 miljardi latu.

Kā uzsver FM, aizdevuma saņemšanas nosacījumi ir ekonomikas
stabilizācijas programmā paredzētais – budžeta izdevumu atbilstība
ieņēmumiem, deficīts, ne lielāks par 5% no iekšzemes kopprodukta
(IKP) 2009. un 2010. gadā un ne lielāks par 3% no IKP 2011.
gadā.
Programmā paredzēts arī stabils lata piesaistes kurss eiro, banku
sektora stabilitātes nodrošināšana, kā arī strukturālās reformas –
atalgojuma līmeņa samazināšana un izglītības, veselības un valsts
pārvaldes sistēmas reformas.

Kā norāda FM, nav «lodziņa», kur uzņēmumiem pieteikties uz
starptautiskā finanšu aizdevuma līdzekļiem, un aizdevuma līdzekļi
tautsaimniecībā nonāks caur valsts budžetu.

Budžets 2009. gadam jau ir apstiprināts ar maksimālo deficītu – 5%
no IKP.

Papildu līdzekļus tautsaimniecības atbalstam iespējams rast, veicot
grozījumus budžetā, – samazinot citus budžeta izdevumus, atlīdzības
fondus, sociālās izmaksas, veicot strukturālās reformas, norāda
FM.

Tāpat papildu līdzekļus iespējams rast, palielinot budžeta
ieņēmumus, piemēram, paaugstinot nodokļu likmes vai maksu par
valsts pakalpojumiem.

Kā šogad plānotie atbalsta pasākumi tiek norādīta valdības
galvojumu izsniegšana 229 miljonu latu apmērā, valsts īpašās
kreditēšanas programmas ar «Hipotēku bankas» starpniecību, valsts
aizņēmumu atgriešana vietējā finanšu tirgū viena miljarda latu
apmērā, kā arī banku sektora stabilitātes nodrošināšanai paredzētie
apmēram 1,9 miljardi latu.

Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi
latu).

Eiropas Komisijas 2009. gada piešķirtais finansējums Latvijai būs
2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010. gadā tiks piešķirti
100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011. gadā – arī 100
miljoni eiro.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2009. gada piešķirtais
finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu),
2010. gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet
2011. gadā – arī 100 miljoni eiro.

Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija 2010. gadā piešķirs 1,8
miljardus eiro (1,26 miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009. gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200
miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011. gadā – arī 200 miljoni
eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un
Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009. gadā būs
200 miljoni eiro, bet 2010. gadā – 300 miljoni eiro (210 miljoni
latu).

Pagājušā gada 29. decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF
aizdevuma pirmā daļa – 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni
latu).

www.leta.lv