Seši Latvijas bērni, kuri trenējušies kādā sporta klubā, inficējušies ar retu un bīstamu slimību – tularēmiju.
Patlaban infekcija laboratoriski apstiprināta diviem bērniem, aģentūru LETA informēja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja Jeļena Storoženko. «Laboratoriski pārbaudot no saslimušajām personām ņemtos materiālus, tajos konstatēta baktērija, kas ierosina saslimšanu ar tularēmiju,» informēja mediķe.
Storoženko arī pastāstīja, ka pēdējos desmit gados LIC laboratorijā šāda infekcija apstiprināta pirmo reizi. Par rezultātiem nekavējoties tikuši informēti epidemiologi, jo Latvijā tularēmija ir obligāti reģistrējama slimība, uzsver LIC.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas speciāliste Laura Ševčenko aģentūru LETA informēja, ka pagājušajā nedēļā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā tika hospitalizēti seši kāda jaunatnes sporta kluba bērni ar neskaidras izcelsmes infekcijas slimību.
«Ņemot vērā bērnu saslimšanas simptomus un informāciju par riska faktoriem, mums radās aizdomas, ka bērni varētu būt inficējušies ar retu infekcijas slimību – tularēmiju,» pastāstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs. Šodien diagnoze «tularēmija» laboratoriski tika apstiprināta diviem, bet klīniski – vēl četriem bērniem.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka sporta kluba 15 bērni un divi pieaugušie šī gada jūlija beigās un augusta sākumā uzturējās privātmājā Salaspils novadā, Silabriežu apkārtnē. Bērni peldējušies vietējā dīķi un netālajā karjerā – vietās, kas nav paredzētas peldēšanai, jo dīķi apdzīvo ūdensžurkas.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu iespējamajā inficēšanās vietā, SPKC epidemiologi konstatēja, ka Silabriežu apkārtnes teritorija – dīķis, meliorācijas grāvis, Piķurgas upe – ir nesakopta un aizaugusi ar zāli, kas veicina grauzēju izdzīvošanu un vairošanos. SPKC ir nosūtījis informāciju Stopiņu un Salaspils novadu domēm ar norādījumiem par steidzami veicamiem profilakses pasākumiem.
Pašlaik SPKC nav saņēmis informāciju par citiem iespējamiem saslimšanas gadījumiem.
Pēdējais tularēmijas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1984. gadā Krāslavas rajonā. Eiropā ikgadējo saslimšanas gadījumu skaits ir vidēji 1200. Valstis ar augstāko slimības izplatību ir Somija, Zviedrija, Ungārija, Slovākija, Serbija, Melnkalne, Čehija un Bulgārija. No 2006. līdz 2011. gadam Igaunijā reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi ar tularēmiju, Somijā – 1565, Norvēģija – 349, Zviedrijā – 1875 gadījumi.
Tularēmija ir akūta infekcijas slimība, kas skar cilvēka limfātisko sistēmu, īpaši plaušas, acis un ādu, pastāstīja infektoloģe un stacionāra vadītāja Baiba Rozentāle. Baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur bojātu ādas virsmu, gļotādu un elpceļiem, izraisot izmaiņas limfmezglos. Nonākot asinīs, tularēmijas baktēriju iniciētais patoloģiskais process var radīt sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas bojājumus, skaidroja Rozentāle.
Speciālisti norāda, ka iespējamā inficēšanās ir daudzveidīga – infekcijas avots biežāk ir peļveidīgie grauzēji, ūdensžurkas, arī zaķi un lapsas. Cilvēki var inficēties no slimiem dzīvniekiem, peldoties inficētā ūdenī vai dzerot to, ieelpojot inficētu graudaugu putekļus kulšanas laikā. Infekciju var pārnēsāt arī ērces, odi un dunduri. Inficēties var arī transmisīvi. Tularēmijas perēkļi veidojas, inficētiem grauzējiem migrējot no savas mājvietas uz cilvēku apdzīvotām vietām un tas biežāk notiek vasaras beigās un rudenī.
Atbilstoši inficēšanās veidam rodas dažādas tularēmijas formas – buboņi (blīvi un sāpīgi limfmezgli), čūlas buboņi, acu buboņi, angīnas buboņi, anginozi buboņi, plaušu buboņi un tml. Inkubācijas periods ir ļoti dažāds – tas var ilgt trīs līdz septiņas, dažkārt līdz pat 30 dienām.
Ar tularēmiju slims cilvēks nevar inficēt citus cilvēkus. Profilaksei SPKC rekomendē izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, izmantot atbaidošus līdzekļus pret kukaiņiem, nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne, nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem.
Pirmie saslimšanas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, no 38 līdz 40 grādiem, galvas un muskuļu sāpes, vājums, vispārējs nespēks, ēstgribas trūkums, bezmiegs un svīšana, var būt arī vemšana. Atveseļošanās bieži ir ilgstoša.
Infekciju ārstē ar antibiotikām. Pēc pārslimošanas cilvēkam izveidojas ilgstoša imunitāte – pasaules mediķu prakse liecina, ka imunitāte veidojas uz visu mūžu.
LETA
7 °C,
0.8 m/s,
90.5 % 
7 °C,
0.8 m/s,
90.5 %