Latvijā

15 NATO un ES dalībvalstis plāno iegādāties trīs kompānijas “Boeing” transporta lidmašīnas “C-17”, kas tiks bāzētas Ungārijas aviobāzē Papā. Šajā projektā plāno piedalīties arī Latvija, šogad vien veicot 4,37 miljonu latu iemaksas.

15 NATO un ES dalībvalstis plāno iegādāties trīs
kompānijas “Boeing” transporta lidmašīnas “C-17”, kas tiks bāzētas
Ungārijas aviobāzē Papā. Šajā projektā plāno piedalīties arī
Latvija, šogad vien veicot 4,37 miljonu latu iemaksas.

Tā kā Aizsardzības ministrijas (AM) budžetā tik lielas naudas
summas piešķiršana šim projektam nav paredzēta, plānots, ka valdība
varētu lemt par 656 962 latu piešķiršanu no Finanšu
ministrijas 2008.gada budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”.

AM norāda, ka Rīgas samita laikā Ziemeļatlantijas līguma
organizācijā (NATO) dalībvalstis apņēmās stiprināt stratēģisko
pārvadājumu spējas, kas ir svarīgas ātrai spēku izvietošanai, ar
dažādu starptautisku iniciatīvu palīdzību un individuālu
dalībvalstu spējām. Lai pildītu šo apņemšanos, Latvija kopīgi ar
citām NATO un ES dalībvalstīm jau 2006.gada 12.septembrī parakstīja
nodoma vēstuli par Stratēģisko gaisa pārvadājumu iniciatīvas
īstenošanu.

Šī iniciatīva arī paredz izveidot starptautisku Gaisa
pārvadājumu eskadriļu, kas koordinēs un veiks iniciatīvas
dalībvalstīm nepieciešamos pārvadājumus, dibinās jaunu NATO gaisa
pārvadājumu menedžmenta aģentūru, kuras izveidošanu atbalsta NATO
Ģenerālsekretārs. Pirmā “C-17” lidmašīna tiks piegādāta jau šā gada
nogalē no ASV, bet pilnas operacionālās spējas tiks sasniegtas
2009.gada beigās.

Saprašanās memoranda izstrāde, kas ilga gandrīz divus divus
gadus, ir pabeigta, un dokuments iesniegts minētās programmas
dalībvalstīm parakstīšanai un apstiprināšanai. AM ir sagatavojusi
attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kurus akceptējot Latvija
varēs kļūt par šīs programmas dalībnieci.

Latvija šīs programmas īstenošanas gaitā ir pieprasījusi 45
lidojuma stundas gadā. Piedaloties šajā iniciatīvā, Latvija
nodrošinās sev pieeju stratēģiskajam gaisa transportam, lai varētu
daļēji atrisināt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS)
nepieciešamās pārvadājuma spējas NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF)
un ES kaujas grupu (EU BG) izvietošanai, kā arī nepieciešamo
materiāltehnisko līdzekļu transportēšanai stratēģiskā attālumā,
uzsver AM.

Latvijas izmaksu daļu pa gadiem – līdz pat 2035.gadam – veido
investīcijas lidmašīnu iegādei un saistītā aprīkojuma iegādei,
kuras plānots segt līdz 2012.gadam, ikgadējas administrācijas
izmaksas un ikgadējas operacionālās izmaksas.

Par divu lidmašīnu iegādi laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam
Latvija plāno maksāt 9,28 miljonus ASV dolāru (4,14 miljonus latu),
administratīvās izmaksas 2008.gadā būs jāsedz 69 894 ASV
dolāru (31 172 latu) apmērā, bet, sākot no 2009.gada, –
129 035 ASV dolāru (57 549 latu) apmērā.

Sākotnējo rezerves daļu iegāde laika posmam līdz 2012.gadam
izmaksās 4,65 miljonus ASV dolāru (2,07 miljonus latu), aviobāzes
infrastruktūras attīstībai Ungārijā līdz 2010.gadam tiks atvēlēti
452 830 ASV dolāri (201 962 lati), fiksētās operacionālās
izmaksas laika posmam līdz 2035.gadam būšot 26,6 miljoni ASV dolāru
(11,86 miljoni latu), bet mainīgās operacionālās izmaksas šajā
laika posmā – 3,28 miljoni ASV dolāru (1,46 miljoni latu).

Degvielai laika posmā līdz 2035.gadam plānots tērēt 6,25
miljonus ASV dolāru (2,79 miljonus latu), misiju personāla izmaksas
tiek lēstas 6,13 miljonu ASV dolāru (2,73 miljonu latu) apmērā, bet
simulatora iegāde un uzstādīšana izmaksāšot 1,21 miljonu ASV dolāru
(542 238 latus).

Kopumā, pēc sākotnējām aplēsēm, līdz 2035.gadam Latvijai dalība
projektā izmaksās 61,44 miljonus ASV dolāru (27,4 miljonus latu).
Ievērojot to, ka saprašanās memorands starp 15 valstīm būs spēkā 30
gadus un šobrīd šīs programmas prognozējošās izmaksas ir
aprēķinātas ASV dolāros, iespējamas izmaksu izmaiņas uz ASV dolāra
kursa svārstību pamata, norāda AM.

Lai pilnībā īstenotu Stratēģisko gaisa pārvadājumu programmu,
būs nepieciešams noslēgt starptautisku līgumu ar programmas
uzņēmējvalsti Ungāriju.

Saprašanās memorandu plānojušas parakstīt Latvijas, Bulgārijas,
Čehijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas,
Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Zviedrijas
un ASV aizsardzības resora amatpersonas.

Sagatavotais protokollēmuma projekts paredz, ka valdība
pilnvaros aizsardzības ministru parakstīt memorandu, uzdodot AM
veikt visas nepieciešamās darbības, lai izstātos no memoranda, ja
kopējās izmaksas par vienu lidojuma stundu stratēģisko gaisa
pārvadājumu programmas gaitā pārsniegs 53 000 ASV dolāru
(23 585 latus).

Pēc memoranda parakstīšanas Finanšu ministrijai 2008.gadā no
pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
būs jāpiešķir AM 656 962 latus, lai segtu Latvijas izmaksas
dalībai memorandā 2008.gadā.

Minētajā jautājumā konkrēts lēmums būs jāpieņem Ministru
kabinetam.

www.LETA.lv