63% Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti uzņemt savā ģimenē bez vecāku gādības palikušos bērnus, liecina Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pasūtītā pētījuma rezultāti.
Pētījums par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmu Latvijā atklājis, ka tikai 18% Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti kļūt par adoptētājiem vai viesģimeni un 19% nav devuši skaidru atbildi. Savukārt pārējie savu neieinteresētību pamato ar nepieciešamību vispirms domāt par savu ģimeni un saviem bērniem, nepietiekamajām finansiālajām iespējām, bailēm no atbildības, kā arī pārāk lielo vecumu.
Gatavību uzņemt savā ģimenē bērnu salīdzinoši biežāk izteikuši gados jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, sievietes un augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību ieguvušie, kā arī vienatnē dzīvojošie cilvēki un tie, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam.
Vienlaikus tie respondenti, kas atbildējuši, ka vēlētos uzņemt savā ģimenē bērnu, kā galvenos iemeslus tam, kādēļ to vēl nav izdarījuši, arī min nepietiekamas finanses, bailes no atbildības un problēmas ar pašu bērniem. Daudzi arī atzinuši, ka par šādu iespēju iepriekš nebija domājuši vai arī uzskata sevi par pārāk jauniem, kā arī trūcis informācijas par to. Tanī pašā laikā tikai 10% Latvijas iedzīvotāju pauž ieinteresētību šādu informāciju saņemt.
Lielākoties Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka lēmums adoptēt bez vecāku gādības palikušu bērnu vislielākajā mērā ir atkarīgs no ģimenes finansiālajām iespējām, turklāt 69,8% aptaujāto uzskata, ka šo bērnu problēma būtu jārisina valstij un pašvaldībai, nevis sabiedrībai. 50,1% atzīst, ka baidās ģimenē pieņemt svešu bērnu, bet 17,6% uzskata, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, noteikti ir slikti gēni.
Taču 57,5% arī norāda, ka masu medijos lasītais un redzētais par adoptētājiem kopumā radījis visumā pozitīvu iespaidu par šiem cilvēkiem. 31,5% arī būtu gatavi finansiāli atbalstīt kādu bez vecāku gādības palikušu bērnu, tomēr nevēlētos uzņemties pastāvīgu atbildību.
Kā uzsver pētījuma autoru – SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pētnieks Gints Klāsons, šādas atbildes kopumā liecina par to, ka sabiedrībā valda izteikti aizspriedumi pret bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un attiecīgi cilvēki, kuriem ir šādi aizspriedumi, ļoti reti pauž gatavību sniegt jebkāda veida palīdzību, kā arī uzskata, ka ģimenes, kas to dara, ir savtīgu interešu vadītas.
Vienlaikus dati ļāvuši secināt, ka viens no aizspriedumu iemesliem ir vājā informētība, lai gan, piemēram, gan labi, gan vāji informēti cilvēki aptuveni vienādā proporcijā uzskata, ka bez vecāku gādības palikušajiem ir slikti gēni.
Kā uzsver bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), šādi pētījuma rezultāti liecina, ka nepieciešams ilgstošs darbs ar sabiedrību.
“Ir viegli novelt atbildību uz valsti, taču sabiedrībai jāsaprot, ka bērna attīstībai visnepieciešamākā ir ģimene – bioloģiskā vai alternatīvā, neraugoties uz to, ka bērna ievietošana bērnunamā ir krietni lētāka nekā ārpusģimenes aprūpes pabalstu maksāšana,” norāda Baštiks, “šāda atbalsta sniegšana bērniem ir daudz būtiskāka nekā naudas ziedošana.”
Ministrs arī uzsvēra, ka tikai tādai sabiedrībai ir nākotne, kura ir gatava aktīvi iesaistīties un palīdzēt citiem sabiedrības locekļiem. “Tā ir sabiedrības veselības pazīme,” viņš piebilda, solot pievērsties aktīvākai sabiedrības informēšanai.
www.leta.lv
7.9 °C,
9 m/s,
92.8 % 
7.9 °C,
9 m/s,
92.8 %