Šā gada sākumā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū 59,5 procenti bija latvieši, kas ir augstākais rādītājs vismaz pēdējo 20 gadu laikā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, informē LETA.
Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1989. gadā, latviešu īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū veidoja vien 52 procenti, bet kopš tā laika ik gadu latviešu īpatsvars pakāpeniski palielinājies.
2010. gada sākumā latvieši veidoja 59,4 procentus valsts iedzīvotāju, bet 2009. gada sākumā – 59,3 procentus.
Otru lielāko Latvijas iedzīvotāju etnisko grupu veido krievi, kuru īpatsvars no 35 procentiem 1989. gadā samazinājies līdz 27,4 šā gada sākumā.
Salīdzinājumam – 1935. gadā Latvijas iedzīvotāju vidū 77 procenti bija latvieši, bet 8,8 – krievi.
Baltkrievi patlaban ir trešā lielākā etniskā grupa Latvijā, kuru īpatsvars iedzīvotāju skaitā šā gada sākumā veidoja 3,5 procentus (1989. gada sākumā – 4,5).
Vēl 2,4 procenti iedzīvotāju kopskaitā veido ukraiņi, 2,3 – poļi, 1,3 – lietuvieši, 0,4 – ebreji, 0,4 – čigāni, 0,2 – vācieši, 0,1 – igauņi, bet 2,5 – citu tautību pārstāvji.
CSP dati rāda, ka šā gada sākumā Latvijā bija 2 229 641 valsts iedzīvotājs, bet 1989. gadā – 2 666 567. Patlaban gan tiek gaidīti tautas skaitīšanas rezultāti, kas atspoguļos aktuālo iedzīvotāju skaitu valstī. Operatīvie dati liecina, ka saskaitīti ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, bet turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem 300 000 valsts iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
LETA
8.7 °C,
1.1 m/s,
89.7 % 
8.7 °C,
1.1 m/s,
89.7 %