Dažos gadījumos Latvijas piederīgie, kuri kādu laiku ir strādājuši Īrijā, dodas atpakaļ uz Latviju, tomēr pārāk apgrūtinošo dzīves apstākļu dēļ viņi bieži vien atgriežas Īrijā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētājs Jānis Kargins.
Viņš skaidroja, ka viens no atgriešanās Latvijā iemesliem ir vēlme būt kopā ar savu ģimeni, tomēr pašreizējā problemātiskā situācija cilvēkiem liek doties prom no Latvijas un atgriezties Īrijā, it sevišķi tāpēc, ka viņiem ar angļu valodas zināšanām un darba pieredzi ir iespējams atrast darbu.
Tomēr starp Īrijā mītošajiem Latvijas piederīgajiem ir arī bezdarbnieki, no kuriem lielāka daļa «nesēž uz vietas», bet gan izmanto valdības piedāvātos pārkvalifikācijas kursus. Tie ilgst pusgadu, un tajos ir jāmācās «no rīta līdz vakaram», taču arī šādas mācības negarantē darba iegūšanu.
Kargins ir novērojis, ka biedrības organizētajās nedēļas nogales skoliņās bērnu skaits mainās un parādās arī jauni audzēkņi, nav tā, ka Latvijas valsts piederīgie lielos daudzumos brauktu prom. Taču atbraucēju skaits gan ir mazāks par to, kāds tas bija pirms diviem gadiem.
Pēc biedrības priekšsēdētāja aplēsēm, Īrijā varētu būt ap 15 000 Latvijas piederīgo, bet viņa rīcībā esošie Latvijas vēstniecības Īrijā dati liecina par apmēram 30 000 Latvijas piederīgo, kas uzturas šajā valstī. Īrijā aprīlī notiks šīs valsts organizēta tautas skaitīšana, kuras rezultāti varētu sniegt skaidrāku informāciju par tur mītošo latviešu skaitu. Īrijas tautas skaitīšanā ir iesaistīti ļoti daudzi darbinieki, kuri, nesastopot iedzīvotājus viņu dzīves vietās pirmajā apmeklējuma reizē, nāk vēlreiz. Aptaujas anketā ir jānorāda arī personas nacionalitāte, skaidroja Kargins.
LETA
7.3 °C,
2.8 m/s,
95 % 
7.3 °C,
2.8 m/s,
95 %