9.1 °C, 3.8 m/s, 86.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLaikraksts: Situācija darba tirgū ir kritiska
Laikraksts: Situācija darba tirgū ir kritiska
06/11/2008

Situācija darba tirgū ir kritiska – uzņēmumi atlaiž darbiniekus, taču jaunus darbā nepieņem gandrīz neviens, šodien raksta laikraksts «Dienas Bizness».

Situācija darba
tirgū ir kritiska – uzņēmumi atlaiž darbiniekus, taču jaunus darbā
nepieņem gandrīz neviens, šodien raksta laikraksts «Dienas
Bizness».

 

Jau oktobrī bezdarba līmenis
salīdzinājumā ar septembri būs pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un
sasniegs 5,6%, tomēr līdz gada beigām tas sasniegs divciparu
skaitli, laikrakstam norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)
direktore Baiba Paševica.

Viņa teica, ka esošais darba vietu
piedāvājums neliecina par to, ka varētu būt mazāks
bezdarbs.

«Ja Rīgā pašlaik atsevišķos gadījumos uz
četrām darba vietām ar augstāko izglītību, ar algu 310 latu uz
papīra piesakās 100 bezdarbnieku, tad tas ir rādītājs, kas liecina
– situācija nebūs viegla,» norāda Paševica.

NVA norāda, ka tik liels konkurss uz
vienu darba vietu ir atsevišķos gadījumos, turklāt šajā skaitlī ir
iekļauti visi pretendenti, kas pēc darba devēju kritērijiem vairāk
vai mazāk atbilst vakancei.

Taču, mehāniski izdalot bezdarbnieku
skaitu ar pieejamo darba vietu skaitu, konkurss uz vienu darba
vietu ir mazāks. Šādi rēķinot, 2007.gadā vidēji uz vienu vakanci
pretendēja divi bezdarbnieki, bet šogad – septiņi.

Paševica stāstīja, ka pašlaik ļoti
strauji notiek darbinieku atlaišana gan privātos biznesos, gan arī
valsts iestādēs. Viņa pastāstīja, ka šogad deviņos mēnešos
vislielākais darbinieku skaita samazinājums bija ieguves rūpniecībā
un karjeru izstrādē, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē,
informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kā arī būvniecībā.
Savukārt lielākais darbinieku skaita pieaugums – apstrādes
rūpniecībā un kuģu būvē.

«Pieprasīti ir tikai kuģu
remontatslēdznieki. Tāpēc, ka tie ir darbinieki no trešajām
valstīm, pamatā no Ukrainas, jo Latvijā nemāca šādas
specialitātes.»

Paševica norāda, ka neliels pieprasījums
ir pēc visa veida metinātājiem un arī pēc kravu auto vadītājiem,
cauruļvadu montētājiem, kūdras ieguves palīgstrādniekiem. Taču arī
šie pieprasītie darbinieki ir daži simti.

NVA vadītāja stāstīja, ka bezdarba
pieaugums ir visā valstī, tikai Krāslavā un Ludzā neliels
samazinājums, tomēr abas pilsētas joprojām ir līderes. Tāpēc ļoti
svarīgi, lai valsts maksimāli veicina uzņēmējdarbību.

Ir pašvaldības, kur vienīgie darba
devēji ir valsts un pašvaldības iestādes – tur nekāda attīstība
nevar būt, turklāt jāņem vērā fakts, ka uz visām valsts iestādēm
attiecas taupības režīms, proti, jāatlaiž 10% darbinieku. NVA
direktore norāda, ka arī NVA atbrīvos 10% darbinieku un darba algu
fondu samazinās par 10%.

Paševica uzskata, ka arī bezdarbnieku
pabalsti būtu jāmaksā ilgāk. Viņa piebilst, ka pašreizējā situācijā
ir jāapzinās, ka gandrīz visiem cilvēkiem ir kredīti vai citas
saistības. Pašlaik bezdarbnieki, kuru darba stāžs ir līdz desmit
gadiem, saņem pabalstu tikai četrus mēnešus.

«Šeit varētu sadalīt: tiem, kam stāžs ir
1-5 gadi, maksāt četrus mēnešus, bet ar 6-10 gadiem stāžu maksāt
ilgāk. Tagad no 10 līdz 20 gadu stāžam maksā sešus mēnešus, bet, ja
darba stāžs ir vairāk par 20 gadiem, tad deviņus mēnešus, tāpat kā
bija vēl pagājušajā gadā. Šogad stājušies spēkā šie ierobežojumi,»
stāsta Paševica. «Ja cilvēks nokļūst bezdarba situācijā, viņam
jābūt kaut kam, lai viņš var vismaz izdzīvot, bet četru mēnešu
laikā pie pašreizējās situācijas darbu atrast būs
pagrūti.»

 

www.leta.lv