19.9 °C, 1.9 m/s, 90.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaLai piesaistītu investorus, jāveido industriālo teritoriju datu bāze
Lai piesaistītu investorus, jāveido industriālo teritoriju datu bāze
21/10/2010

Lai veicinātu lielāku ārvalstu investoru interesi par Latviju, valsts mērogā nepieciešams izstrādāt vienotu industriālo teritoriju datubāzi, uzskata Latvijā lielākā industriālo parku attīstītāja «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Datu bāzē būtu jāiekļauj informācija par industriālajām teritorijām un zonām, un tas būtu viens no sākotnējiem mehānismiem, lai ieviestu vienotus kritērijus un definētu industriālās teritorijas, kā arī industriālos parkus un nozari kopumā.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai veicinātu lielāku ārvalstu investoru interesi par
Latviju, valsts mērogā nepieciešams izstrādāt vienotu industriālo
teritoriju datubāzi, uzskata Latvijā lielākā industriālo parku
attīstītāja «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.
Datu bāzē būtu jāiekļauj informācija par industriālajām teritorijām
un zonām, un tas būtu viens no sākotnējiem mehānismiem, lai
ieviestu vienotus kritērijus un definētu industriālās teritorijas,
kā arī industriālos parkus un nozari kopumā.

Lai arī industriālie parki Latvijā izveidoti un tiek attīstīti jau
vairāk nekā desmit gadus, valsts līmenī joprojām nav definēts ne
«industriālais parks», ne «industriālo parku nozare». E.Moiseja
uzskata, ka šī joma galvenokārt tiek saistīta ar tādu jēdzienu kā
«operācijas ar nekustamo īpašumu», kas nekādā ziņā neatbilst
industriālo parku nozīmei un funkcijām. Kā veiksmīgu piemēru, kā
valstī kopumā varētu veicināt industriālo parku nozares sakārtošanu
un attīstību, viņa min Jelgavas pašvaldības un Norvēģijas valdības
izstrādāto Zemgales reģiona industriālo teritoriju datu bāzi: «Tas
ir būtisks priekšnosacījums, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu
piesaistīt ārvalstu investorus, kuri industriālās teritorijas un
zonas ražošanas izvēršanai vai pārcelšanai vērtē kā prioritāras.»
«NP Properties» uzskata, ka šādus projektus tomēr nepieciešams
īstenot valsts, nevis reģionālā līmenī. «Industriālo zonu
definēšana un izveide ir viens no efektīvākajiem rīkiem ārvalstu
investoru piesaistei. Tādēļ industriālajām zonām līdzīgi kā
brīvostu teritorijām vai speciālām ekonomiskām zonām citviet
pasaulē ir piemērots īpašs statuss, kas paredz dažādus nodokļu un
finansiālus atvieglojumus. Piemēram, Polijā industriālajām zonām
tiek piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi par zemi, ēkām un
konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80 procentiem no
standarta likmes,» stāsta uzņēmēja.

Jāpiebilst, ka Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta
projekta «Zemgales reģiona pašvaldību institucionālo spēju
stiprināšana ekonomisko aktivitāšu veicināšanai sadarbībā ar
Norvēģijas institūcijām» gaitā izstrādāta industriālo teritoriju
datu bāze. Ģeoportāls jeb ĢIS pieejams Zemgales plānošanas reģiona
mājas lapā www.zemgale.lv, sadaļā «Attīstības plānošana». Tajā
apskatāmi novadu plānošanas dokumenti un informācija par
industriālajām teritorijām reģionā, ko var izmantot iedzīvotāji,
uzņēmēji, valsts iestādes, tūristi un potenciālie
investori.