20.2 °C, 6.1 m/s, 88.2 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaLai lobētu savu nozari, kokapstrādes uzņēmumi dibina biedrību
Lai lobētu savu nozari, kokapstrādes uzņēmumi dibina biedrību
09/04/2013

Lai veicinātu izpratni par nepieciešamību valstiski vēl vairāk stimulēt augstāku pievienoto vērtību kokapstrādē, vairāki Latvijā zināmi līmētās koksnes ražotāji plāno veidot biedrību savu interešu aizstāvēšanai un lobēšanai. Par to jau vienojušies tādi uzņēmumi kā SIA «Flora», SIA «Kontekss», SIA «Pallant», taču iesaistīties tiek aicināti arī citi līmētās koksnes ražotāji un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražotāji Latvijā.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai veicinātu izpratni par nepieciešamību valstiski vēl
vairāk stimulēt augstāku pievienoto vērtību kokapstrādē, vairāki
Latvijā zināmi līmētās koksnes ražotāji plāno veidot biedrību savu
interešu aizstāvēšanai un lobēšanai. Par to jau vienojušies tādi
uzņēmumi kā SIA «Flora», SIA «Kontekss», SIA «Pallant», taču
iesaistīties tiek aicināti arī citi līmētās koksnes ražotāji un
augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražotāji
Latvijā.

«Lai gan politiķu un izpildvaras līmenī tik daudz tiek runāts
par nepieciešamību veicināt ražošanu ar augstāku pievienoto
vērtību, reālie darbi ar šiem lozungiem nesakrīt. Būtībā šī brīža
situācija veicina to, ka Latvijas koki tiek eksportēti ar viszemāko
pievienoto vērtību, tās pievienošanu brīvprātīgi atdodot zviedriem
un citiem, kuri no Latvijas kokus importē,» stāsta viens no
biedrības dibināšanas iniciatoriem SIA «Flora» direktors Juris
Bušs. «Loģiski taču būtu, ka Latvijas koku resurss primāri nonāktu
tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri spēj no šī Latvijas bagātības iegūt
vislielāko pievienoto vērtību, bet šobrīd ir ačgārni, jo
vislabvēlīgākie apstākļi ir tiem, kas šo resursu izpārdod ārvalstu
pārstrādātājiem, kamēr Latvijas pārstrādātāji spiesti iztikt no tā,
kas paliek pāri,» tā viņš, gan piebilstot: nav jau tā, ka kāds
apzināti veicina to, lai Latvijas ražotājiem būtu neērti iepirkt
izejmateriālus, lai tie būtu dārgāki, taču rezultāts ir tāds, kas
šajā jomā strādājošos neapmierina.

Par savām problēmām uzņēmēji ne reizi vien ir runājuši ar valsts
amatpersonām, tai skaitā tām, kas pārrauga valsts mežu resursus.
Viņi zinot gan problēmas, gan arī izprot tās, taču nekas nemainās.
«Izskatās, ka no valsts ekonomisko radītāju viedokļa ir labi, kā
ir, jo koks tiek eksportēts un eksporta rādītāji ir labi, tie aug.
Uz papīra viss taču izklausās tik pareizi un pat cerīgi,» komentē
J.Bušs. Viņu uztrauc, ka šobrīd netiek veicināts, lai valstī būtu
daudz uzņēmumu, kas no Latvijas kokiem saražotu produkciju ar
augstu pievienotu vērtību un eksportētu to. Tā vietā eksportēts uz
ārvalstīm tiek Latvijas koks, bet no Latvijas tam līdzi dodas
darbaspēks, lai turienes uzņēmumos ražotu mēbeles, logus, un
durvis.

Jāpiebilst, ka jau darbojas vairākas nozari pārstāvošas
biedrības, kuras apvienojušās arī Latvijas kokrūpniecības
federācijā. «Veidojot jauno biedrību, mēs neplānojam konfrontēties
ar esošajām biedrībām, bet tajā pašā laikā mums ir savas
specifiskās intereses, kuras līdz šim neviens tā arī nav
pārstāvējis,» norāda «Floras» direktors, piebilstot, ka gan
Eiropas, gan Krievijas tirgū jau atpazīst Latvijas līmēto koksnes
produkciju kā ļoti kvalitatīvu un par saprātīgu cenu. Tas
apliecina: tā ir eksportspējīga produkcija.

Foto: «Flora»