Pilsētā

Svinot 1818. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes Provinces muzejs (KPM) 200. jubileju, 20. decembrī pulksten 15 Jelgavas muzejā, kas ir KPM tradīciju turpinātājs, tiks atklāta izstāde «Kurzemes Provinces muzejam 200». Tā būs unikāla iespēja redzēt daļu no bagātīgās kolekcijas, kas līdz muzeja likvidācijai pirms Otrā pasaules kara tika glabāta KPM Jelgavā.

«Kurzemes Provinces muzejs bija otrais Latvijā izveidotais
muzejs – pirmais, kas atradās ārpus Rīgas. Tā kolekcija laika gaitā
izvērtās par nozīmīgu vēstures liecību krātuvi, bet muzeja
vadītāji, biedri, krājuma papildinātāji bija izcili sava laika
notikumu dokumentētāji un pētnieki. Muzejā akumulētie artefakti par
Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes, Kurzemes guberņas
vēsturi bija svarīgs avots pētniekiem. Pat šodienas, īpaši ārvalstu
vēsturnieku, darbos redzam atsauces uz KPM kolekcijā bijušiem
artefaktiem,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja direktore Gita Grase.

Plašā ekspozīcija, ko Jelgavā varēs aplūkot līdz 27. janvārim,
apkopos eksponātus no Latvijas, Polijas un Vācijas muzejiem un
arhīviem. G.Grase norāda, ka izstādē būs apskatāmi vairāki desmiti
gleznu, tostarp izcilu baltvācu mākslinieku – Jūliusa Dēringa,
Johana Lēberehta Eginka, Leonarda Šērera, Johana Dornera – darbi,
kas mūsdienās atrodas gan Latvijā, gan Polijā.

No Rundāles pils muzeja Jelgavas muzejs izstādei saņēmis
Johana Lēberehta Eginka gleznoto pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga
no Bīronu dinastijas Ernsta Johana Bīrona portreta kopiju. Kopija
19. gadsimta 2. ceturtdaļā gleznota pēc 18. gadsimta 2. puses
portreta. Tāpat izstādē tiks eksponēts 19. gadsimta sākumā Johana
Frīdriha Augusta Tišbeina gleznotais Veimāras lielhercogienes
Marijas Pavlovnas portrets.

Tāpat ekspozīcija apkopos aptuveni simts medaļas, kas ataino
vēstures notikumus gan Latvijā un Rietumeiropā, gan Krievijas
impērijā. «KPM bija arī ievērojama arheoloģisko senlietu kolekcija
– šoreiz izstādē eksponēsim senlietas no mūsu muzeja krājuma, kas
mums mantojumā nonākušas no KPM,» tā G.Grase. Izstādē būs iespējams
apskatīt arī dažādus artefaktus – grāmatas, dokumentus, rokrakstus,
kas savulaik bijuši KPM īpašumā un liecina par muzeja krājuma
daudzveidību un interešu plašumu,  tāpat aplūkojami būs arī
citi eksponāti.

«Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumā
ir daudzas retas un interesantas grāmatas. Tostarp Vecā Stendera
izdevumi – «Bildu–Ābice», kas 1787. gadā drukāta Jelgavā, kā arī
1783. gadā sarakstītā «Latviešu gramatika» («Lettische Grammatik»),
kuru Kurzemes Provinces muzeja kolekcijai novēlējis autora mazdēls.
Izstādē Jelgavā būs apskatāms «Latviešu gramatikas» eksemplārs,
kurā saglabājušās Stendera rakstītās piezīmes uz lappušu malām,»
norāda Jelgavas muzeja direktore Gita Grase. Jāpiebilst, ka
rakstnieka, valodnieka, mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera, saukta
par Veco Stenderu, «Bildu–Ābice» ir pirmā ilustrētā ābece latviešu
valodā – tajā iespiesti Stendera paša sagatavoti attēli, katram no
tiem klāt pievienots divrindu pantiņš, kas veltīts katram
burtam.

«KPM likvidācija, īpaši vācu tautības pilsoņu izceļošana 1939.
gadā, faktiski muzeja lielisko kolekciju izmētāja pa pasauli, un
mēs joprojām nezinām ļoti daudzu lietu atrašanās vietu. Katru brīdi
var rasties jauna informācija – piemēram, pagājušajā mēnesī
uzzinājām, ka Toruņas Universitātes bibliotēkā Polijā glabājas ap
800 grāmatu, kurās iespiests KPM zīmogs,» papildina G.Grase. Viņa
atklāj, ka ideja par šīs izstādes veidošanu Jelgavas muzejam radās
jau 2008. gadā, kad ar lasījumiem zinātniskajā konferencē tika
svinēta KPM 190. jubileja. Tāpat lielu pamudinājumu veidot izstādi
sniedza viesošanās Poznaņā, Polijā, kad izdevās saņemt piekrišanu
apmēram divdesmit gleznu deponēšanai.

Muzeja krājuma pamatā – apgaismības idejas

KPM 1818. gadā dibināja privāta organizācija – Kurzemes
Literatūras un mākslas biedrība, kurai tika dāvinātas dažādas
senlietu, dokumentu un mākslas darbu kolekcijas, kas vēlāk tika
iekļautas KPM krājumā. Šādas kolekcijas 18. gadsimta beigās bija ne
vienam vien izglītotam Kurzemes muižniekam. «Vācu apgaismības
idejas, kas uzsvēra sabiedrības izglītošanas nozīmi, rodot savu
izpausmi Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbībā,
realizējās arī KPM kolekcijas veidošanā. Muzeja krājumā saplūda
vispirms tie priekšmeti, kas tika uzskatīti par vēsturiski
nozīmīgākiem un vērtīgākiem: arhīvu dokumenti, vēstules, hroniku
noraksti, no senlietām – monētas, medaļas un goda zīmes –, senās
Grieķijas un Romas, pat senās Ēģiptes artefakti, bruņinieku ieroči
un bruņas, izcilu cilvēku un valdnieku portreti un krūšutēli,
mākslas darbi, baznīcu interjera detaļas un apbedījumu priekšmeti.
Atbilstoši savam laikam muzeja krājumu veidoja arī dabaszinātniskās
kolekcijas, taču, pateicoties Kurzemes muižnieku aktīvai dalībai
medībās, muzejā laika gaitā tika izveidota viena no pilnīgākajām
Latvijas putnu kolekcijām,» stāsta Jelgavas muzeja speciāliste
Silva Poča.

Latvijas Universitātes muzeja krājumā glabājas apjomīga
dabaszinātniskā, mineraloģijas kolekcija, fosīlijas, dažādi
«ūnikumi» – tostarp retu dzīvnieku izbāzeņi un to galvaskausi,
ilkņi, zobi, piemēram, mamuta zobs (attēlā). Interesanti, ka
senākie kolekcija pārstāvji ir Dienvidamerikas tropisko putnu
izbāzeņi, kas Kurzemes Provinces muzejā nonāca neilgi pēc tā
dibināšanas – ap 1834.–1836. gadu. Daži no šiem izbāzeņiem būs
apskatāmi arī izstādē.

Vienlaikus tika veidota arī muzeja bibliotēka, kas sastāvēja gan
no senākiem un sava laika modernajiem izdevumiem, gan hroniku
norakstiem, manuskriptiem, autogrāfu kolekcijām.

Jelgavas muzejā norāda, ka pirmie KPM kolekcijas veidotāji ir
arhivārs un pirmais muzeja direktors Johans Frīdrihs fon Reke,
izdevējs Johans Martins Pēterss-Stefenhāgens, valsts kanclers
Heinrihs fon Ofenbergs. Visu muzeja darbības laiku tā krājumu
papildināja gan Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedri,
gan aktīvākie inteliģences pārstāvji – skolotāji, ārsti, mācītāji
–, gan arī valsts ierēdņi un muižnieki.

Arheoloģijas kabinets

Viens no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbības
virzieniem bija arheoloģijas zinātnes attīstīšana. «Atsevišķi avoti
norāda, ka ik gadu biedrība no sava budžeta atvēlēja finanšu
līdzekļus izrakumu veikšanai. Bez koordinētu ekspedīciju atradumiem
KPM arheoloģisko kolekciju veidoja daudzu aizrautīgu senatnes
pētnieku privātkolekcijas un regulāri piegādātie savrupatradumi.
Muzejā pat tika izveidots atsevišķs Arheoloģijas kabinets,» stāsta
Jelgavas muzeja galvenā speciāliste Zenta Broka-Lāce. Zīmīgi, ka
pirmais ieraksts aizvēstures kolekcijas inventāra grāmatā, kuras
oriģināls joprojām tiek glabāts Jelgavas muzejā, ir veikts jau
1819. gadā, kad grāfs Ludvigs Augusts Mellīns muzejam dāvinājis
1800. gadā Bīriņos atrastu romiešu bronzas figūriņu un citas
senlietas. Lai gan oficiāli muzeja mērķis bija atspoguļot
galvenokārt Kurzemes un Zemgales kultūru, vēsturi, zinātni un dabu,
tā kolekcijā ietilpa ne vien Latvijas teritorijā atrastie
arheoloģiskie priekšmeti, bet arī atsevišķas senlietas no Lietuvas,
Igaunijas, Dānijas un citām zemēm. Viens aizvēsturisks akmens rīks
atvests pat no Floridas Ziemeļamerikā. «KPM arheoloģiskais
mantojums vēl mūsdienās joprojām  nav līdz galam izpētīts un
apzināts, ko, protams, apgrūtina kolekcijas sadrumstalotība.

Jelgavas muzejā turpinās darbs pie palikušā krājuma zinātniskās
izpētes – daudzi priekšmeti ir ļoti sliktā stāvoklī gan 19.
gadsimta restaurācijas metožu, gan nelabvēlīgu glabāšanas apstākļu
dēļ, un nākotnē būtu jāiegulda daudz līdzekļu to pienācīgai
saglabāšanai, lai tos varētu eksponēt. Tagad tie vairs nav tikai
arheoloģiski artefakti, bet arī ļoti būtiskas Latvijas arheoloģijas
vēstures liecības, ar ko Jelgava noteikti var lepoties,» uzsver
Z.Broka-Lāce.

Pasaules kolekcija

KPM likvidē 1940. gadā, un tiek lemts par muzeja kolekcijas
nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā, bet vēlāk likvidēto
muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu.
Likvidētā KPM eksponāti vēsturiskajā ēkā Jelgavā atkal nonāk 1943.
gadā, kad ar izstādi tiek svinēta KPM dibināšanas 125. gadadiena.
1944. gada kaujās tiek nopostīta muzeja ēka, un joprojām nav
skaidri zināms, kas notika ar muzeja kolekciju.

Jelgavas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis
norāda, ka muzeja speciālisti vienmēr ar interesi sekojuši līdzi
bijušā KPM eksponātu liktenim. «Jau 20. gadsimta 90. gadu sākumā
mūsu muzeja speciālisti Latvijas Valsts vēstures arhīvā pētīja un
kopēja dokumentus par KPM, bet vēlāk, 90. gadu otrajā pusē,
gatavojot izstādes par godu muzeja 180 un 190 gadu jubilejai,
sadarbojāmies ar kolēģiem no citiem Latvijas muzejiem. Gadu gaitā
pamazām tika noskaidrots, ka diezgan daudz KPM kolekcijas
priekšmetu saglabājušies gan Latvijā, gan ārvalstīs, bet daudzu
lietu liktenis joprojām nav zināms. Saprotams, ka 1944. gada jūlijā
un augustā līdz ar muzeju bojā gāja arī tie eksponāti, kas atradās
muzeja telpās un nebija aizvesti uz Rīgu vai ārzemēm,» tā
A.Barševskis. Viņš atklāj, ka reizēm kāds artefakts parādās
internetā ārzemju antikvāro priekšmetu izsolēs, piemēram, tikko
muzejs iegādājās 1861. gadā izdotus KPM Statūtus.

Atsevišķi priekšmeti, kas savulaik bijuši Kurzemes
Provinces muzeja krājumā, jau tagad izvietoti Jelgavas muzeja
ekspozīcijās. To vidū Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults, kuru
muzejam savulaik kā Otrā pasaules kara trofeju atdeva Poznaņas
Mākslas muzejs. Hercogistes ekspozīcijā apskatāmas arī Jelgavas
monētu kaltuvē kaltās un hercogistē apgrozībā bijušās monētas,
tāpat eksponēts «Academia Petrina» lielais zīmogs, Jelgavas cunftu
kausi, amata lādes un vēl citi artefakti. Izstādes «Kurzemes
Provinces muzejam 200» darbības laikā pie šiem eksponātiem būs
izvietotas speciālas atzīmes, kas norādīs uz piederību Kurzemes
Provinces muzejam.

Foto: Ivars Vieliņš un no «Jelgavas Vēstneša» arhīva