No 1825. gada Jelgavas pils cokolstāvā atrodas Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu kapenes. Tur novietoti 24 Ketleru namam piederīgo mirstīgās atliekas, kā arī seši Bīronu namam piederīgie, atskaitot hercogu Pēteri, kurš ar sievu un bērniem apglabāts Sagānā (Polijā).
Hercogu kapeņu vēsture nav mazāk raiba par pašas pils vēsturi. Pirmās kapenes tika iekārtotas jau 1582. gadā ārpus pils. Sākotnēji arī Rastrelli projektā netika paredzēta telpa kapeņu izbūvei. Tikai 1819. gadā bijušais hercoga Pētera ceļojumu maršals Heinrihs fon Ofenbergs laida klajā drukātu aicinājumu ziedot naudu hercogu kapeņu atjaunošanai. Saziedotā nauda ļāva kapenes pārcelt uz pašreizējo publiskajai apskatei pieejamo vietu Jelgavas pilī. Arī 19. gadsimtā hercogu kapenes bija pieejamas apskatei un parasti tika rādītas augstiem viesiem.
Taču visos laikos, kad pilsētā saimniekoja citu valstu karavīri, hercogu kapenes tika pakļautas posta darbiem. Pirmie lielākie postījumi saistās ar 1705. gadu – Ziemeļu kara laiku, savukārt 20. gadsimtā kapenes cieta gan bermontiādes laikā 1919. gadā, gan Otrā pasaules kara izskaņā. Kapenes aizmūrēja un apskatei slēdza.
1989. gadā kapenes pārņēma Rundāles pils, un kopš 1992. gada tās atkal ir atvērtas apmeklētājiem. Ir veikti un joprojām turpinās vērienīgi restaurācijas darbi, piemēram, restaurēts E.J.Bīrona un hercogienes Benignas Gotlības sarkofāgs, hercoga Vilhelma, hercogienes Sofijas Amēlijas, hercoga Jēkaba, hercoga Gotharda Ketlera sarkofāgs.
Attēls: Kurzemes hercogu kapenes
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
20.9 °C,
2 m/s,
85.8 % 
20.9 °C,
2 m/s,
85.8 %