Vārds «karjera» saistošs ir visos vecumos – kā jaunībā, tā pusmūža gados, bet vislielākā uzmanība tam tiek pievērsta brīdī, kad skolēniem jābeidz pamatskola un jādomā, kurp doties – uz vidusskolu un vēlāk augstskolu vai varbūt uz profesionālo vidusskolu, arodskolu, tehnikumu. Ikviens jaunietis vēlas izdarīt pareizāko izvēli, taču nereti viņam vajadzīga kāda pieaugušā palīdzība. Tieši tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas nodaļa kopā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi šajā gadā pirmo reizi rīko «Karjeras nedēļu Jelgavā 2008», kuras laikā jauniešiem sniedz daudzpusīgu informāciju par profesijām un palīdz gūt ieskatu, kurā virzienā doties. Aktivitātes aizsākušās jau pirmdien, 18. februārī, bet pasākumi noslēgsies 27. februārī.
Ritma Gaidamoviča
NVA Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils atzīst, ka izskaidrojums Karjeras nedēļas un tās pasākumiem meklējams pilsētas mēra Andra Rāviņa 2007. gada 18. novembra svētku uzrunā. «Viņš runāja par labajām lietām, taču minēja reizē arī apbēdinošu faktu – 80 procentu skolēnu šobrīd cenšas studēt un tikai 20 procentu «aiziet» vidējā posma profesionālajā izglītībā. Taču sabiedrības reālā vajadzība ir pretēja – vairāk nepieciešami tie, kas strādātu profesionālo darbu dažādās nozarēs. Šo pretrunu veido vairāki faktori: vecāku ieteikumi, sabiedrības motivācija virzīties tikai pēc tā augstākā, kaut gan mēs apzināmies, ka tas visiem nemaz nav vajadzīgs un pat sasniedzams. Tāpēc karjeras darbs ir svarīgs – to vajag veikt profilaktiski un, galvenais, veicināt jauniešus jau laikus domāt par savu nākotni. Tāpat būtu jāmaina cilvēku priekšstats – mums ir jābūt vienādi labvēlīgai attieksmei pret visām profesijām, kas ir vajadzīgas, ne tikai prestižākajām,» tā M.Narvils. Vadītājs stāsta, ka līdz ar to zaudē sabiedrība un arī valsts, jo nepārtraukti jācīnās ar atsevišķu profesiju deficītu – cilvēkiem «iepotēts», ka ir profesijas, kurās nav prestiži strādāt, bet patiesībā bez tām valsts nevar funkcionēt. «Ja ar skolēnu tiek strādāts ļoti agri, tad viņš jau pats sapratīs, kas vajadzīgs un uz ko vērts tiekties. Nebūs tā, ka pēdējā brīdī skries tur, kur nemaz nevar sevi realizēt ne tagad, ne nākotnē. Tāpēc mēs kopā ar Izglītības pārvaldi centīsimies strādāt un izglītot jauniešus, lai viņi izdarītu pareizu izvēli savai nākotnei,» tā M.Narvils.
Pasākuma mērķi Vadītājs stāsta, ka galvenais mērķis ir uzlabot sadarbību starp NVA Jelgavas nodaļu un Jelgavas Izglītības pārvaldi, jo tā ir izeja uz jebkuru pilsētas mācību iestādi un sadarbību ar skolēniem. «Noteikti vēlamies stiprināt skolēnu zināšanas par dažādām profesijām, līdz ar to graut mītus, kas izveidojušies par atsevišķām specialitātēm, ļaujot skolēniem iepazīt visas profesijas, akcentu liekot uz tām, kas konkrēti Jelgavai, rajonam, nepieciešamas. Domājams, uzzinot papildu informāciju, skolēni varētu mainīt savus uzskatus un, iespējams, kāds pat varētu pārdomāt savu izvēli,» stāsta M.Narvils. Viens no mērķiem ir rosināt arī Jelgavas un rajona uzņēmējus skolēnus informēt par darba iespējām viņu uzņēmumos, tādējādi mudinot jauniešus mācīties, lai vēlāk strādātu pie viņiem. Tāpat jauniešiem Karjeras nedēļā dota iespēja viesoties uzņēmumos, lai viņi paši savām acīm redzētu, kā notiek darbs. «Viens ir stāstīt, bet daudz efektīvāk – pārliecināties pašiem. Pilnīgi iespējams, ka viņi, visu redzot, var pārdomāt savu izvēli – vai nu gūt pārliecību un doties mācīties par šīs nozares speciālistu, vai, gluži pretēji, atteikties no jau sen izvēlētā un dot priekšroku kam citam,» tā vadītājs.
Nodarbinātība vasaras brīvlaikā Vēl viens no Karjeras nedēļas mērķiem un reizē arī uzdevumiem ir informēt jauniešus par nodarbinātības iespējām vasaras brīvlaikā, kas interesē ne tikai skolēnus, bet arī viņu vecākus. «Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt iespējas, ko mēs un darba devēji varam sniegt, bet rosināt arī skolēnus meklēt variantus, kā arī uzņēmējiem ieteikt to darīt. Vēl viens stratēģisks uzdevums šī pasākuma gaitā – rosināt darba devējus domāt par kadru politiku ilgstošā laika posmā, nevis pēc principa: pieņem darbiniekus uz minimāliem finansiāliem nosacījumiem, trīs mēnešu pārbaudes laiku un pēc tam atlaiž. «Vajadzētu rūpēties par darbiniekiem, viņus izglītot, uzlabot darba apstākļus, jo cilvēks, kurš būs apmierināts ar darba nosacījumiem, būs daudz produktīvāks darbinieks. Mēs vēlētos, lai uzņēmēji ar darbinieku strādātu kā ar personību, rūpējoties par viņa iespējamo izaugsmi un palikšanu uzņēmumā, lai viņš dotu ieguldījumu ilgākā laika periodā,» stāsta vadītājs. «Protams, mēs nevaram jaunietim teikt: nē, nē, tu tajā profesijā nemācies, jo tur jau ir daudz speciālistu. Mūsu uzdevums ir parādīt tendences, kādas profesijas vajadzīgas šobrīd, kādas pēc dažiem gadiem, un tad viņš pats var izvēlēties, kas viņam ir visatbilstošākais. Lai jaunieši tās varētu samērot ar savām iespējām, raksturu, talantiem. Zinām, ka būs vajadzīgi speciālisti tehniskajās zinātnēs un informāciju tehnoloģijā. Tāpat mēs nevaram jauniešus iegrožot, sakot, ka Jelgavai vajadzīgas tikai kādas noteiktas profesijas pārstāvji. Mūsu uzdevums ir sniegt informāciju, lai cilvēkam pastāv izvēles iespējas,» skaidro vadītājs.
Celtniecības vilciens bez izglītības aizbraucis «Jelgavā joprojām trūkst speciālistu, kas darbotos metālapstrādes uzņēmumos, jo šajā jomā mums ir ļoti daudz uzņēmumu ar lieliem darba apjomiem. Tāpat trūkst darbinieku tirdzniecībā, bet veikali veras arvien jauni, ārsti, skolotāji, it sevišķi angļu valodas skolotāji. Vēl otra lieta – vienā nozarē pieprasījums pēc speciālistiem samazinās, taču šiem cilvēkiem tiek dota iespēja pārkvalificēties. Tā, piemēram, celtniecībā strādājošie cilvēki tagad aizpilda cietumu uzraugu vietas, kur ilgstoši trūka darbinieku,» piebilst vadītājs. Viņš arī min, ka celtniecībā pašlaik apjomi samazinās, līdz ar to cilvēkiem nav darba. «Bet te gan jāmin fakts, ka sava amata profesionāļi ir tikai ļoti neliela daļa, visi pārējie ir tie, kas iesaistījušies pieprasījuma pēc un darbojušies, pelnot lielu naudu, apmēram trīs gadus. Taču šobrīd situācija ir radikāli mainījusies – mazie uzņēmumi, kas strādājuši individuāli māju celtniecībā, tagad ir ievērojami piebremzēti un pat apstājušies, līdz ar to šie cilvēki meklē darbu oficiālās firmās, bet tur viņiem prasa, pirmkārt, atbilstošu izglītības dokumentu, otrkārt, legāla darba pieredzi, treškārt, darba disciplīnu un darba prasmes. Taču lielākā daļa neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem. Tāpēc tiem jauniešiem, kas tagad vēlētos iet šādu ceļu, droši varam teikt, lai nedara to. Lielā naudas pelnīšana ir beigusies. Tie laiki, kad varēja strādāt bez profesionālas izglītības un pelnīt lielu naudu, ir pagājuši,» spriež M.Narvils.
Jāmācās mūža garumā Vēl viena lieta – jaunieši pārāk agri sāk strādāt, dažkārt jau pēdējās klasēs, līdz ar to cieš viņu zināšanu kvalitāte. «No vienas puses, ir apsveicami, ka jaunietis mācās būt patstāvīgs, iegūst savus līdzekļus un var apmierināt vēlmes, bet, no otras puses, viņš sabojā savas sekmes, un tas viņam var būt liktenīgi nākotnē, kad pietrūks attiecīgas balles, lai apgūtu kāroto profesiju. Tad rodas situācija, ka viņi nāk uz NVA un vēlas pārkvalificēties. Tā jau ir valsts nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, jo jaunietis iepriekš varēja mācīties, iegūt specialitāti un strādāt šajā amatā, nekļūstot par bezdarbnieku savu slikto atzīmju dēļ,» stāsta vadītājs. Viņš arī teic, ka par šiem jautājumiem tiks runāts ne tikai Karjeras nedēļā, bet arī turpmāk, viesojoties skolās, lai mudinātu jauniešus tomēr neskriet tik ātri darba tirgū un vēlāk ļoti agri no tā izkrist. «Zināms, ka naudas garša vilina ikvienu, bet tas ir tas, ko mēs redzam šobrīd. Visiem vajadzētu paskatīties nedaudz tālāk par savu degungalu, nākotnē. Jo konkurētspēja nākotnē tomēr būs saistīta ar profesionāli kvalificētu darbaspēku. Cilvēkam ir jābūt pamatiem, uz kuriem viņš var būvēt savu tālāko ceļu un kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Tāpēc ļoti atbalstāma ir mūžizglītība, kurā cilvēks var iemācīties tās prasmes, kas viņam nav izkoptas, – jāmācās ir visas dzīves garumā. Ja cilvēks to nedara, viņš atpaliek un tādējādi sevi izstumj no darba tirgus,» tā M.Narvils.
Labākais var būt jebkurā jomā, ne tikai biznesā Karjeras nedēļas laikā galvenā uzmanība tiek vērsta uz 5., 6., 8., 9. klašu skolēniem un nedaudz arī vidusskolēniem. Pasākumi attiecas uz tiem, kuriem «izvēles kuģis» vēl nav aizgājis, bet jaunieši tuvojas krastam un izvēlei, lai kāptu uz tā – 8. un 9. klašu skolēniem, kuriem jāizvēlas – doties uz vidusskolu vai arodskolu. «Mēs viņus vēlētos vairāk virzīt uz vidējo profesionālo izglītību. Bet te nu būtu jāmaina arī skolotāju ieskati, kas skolēniem iestāstījuši: nemācies, nemācies, aiziesi uz profeni! – it kā tas būtu kaut kas slikts. Tas rada šo jauniešu virzību tikai uz to augstāko, bet – vai vienmēr tas ir nepieciešams? Un noteikti ir skolēni, kas, iegūstot arodizglītību, būs augstas klases profesionāļi savā jomā. Būtiski ir pateikt: ja izvēlies profesiju, centies tajā būt labākais, ja esi šoferis, esi pats labākais, ja esi sētnieks, esi pats labākais! Galvenais – būt savā vietā. Tas nozīmē, ka labākais var būt jebkurā jomā, vajadzīga tikai vēlēšanās un centība,» spriež vadītājs.
4.1 °C,
3.7 m/s,
94 % 
4.1 °C,
3.7 m/s,
94 %