«Zābakus jau esmu noglabājusi tālākos plauktos, taču vakar, šķirojot apavus, pamanīju, ka kurpēm nodiluši papēži. Atnesu salabot, jo tās man tādas «ejošas»,» «Jelgavas Vēstnesim» atklāj Mārīte, kurpniekam Andrim Kondrātam sniedzot trīs vasarīgu kurpīšu pārus. «Ja tas ir iespējams, uzlieciet, lūdzu, metāla papēdīšus,» viņa saka, un meistars ar krītu atzīmē «vainu». Gatavas būs rīt.
Sintija Čepanone
Pulkstenis ir knapi pāri astoņiem, bet apavu darbnīcā Svētes ielā jau valda darba duna. «Strādāju jau no septiņiem – tik vēlu sāku, jo pašlaik darba mazāk. Cilvēkiem vienkārši nav naudas, un to izjūt arī kurpnieki,» Andris atklāj, ka dažkārt, īpaši pēc algas dienām nākas sākt strādāt jau pulksten piecos no rīta – visbiežāk klienti vēlas, lai apavi būtu salaboti ja ne tajā pašā, tad vismaz nākamajā dienā. Un tad ir pamatīgi «jāsarauj», lai gan ne vienmēr visiem sanāk izdabāt. «Klienti nereti domā – viens divi, un kārtībā! Taču, lai salabotu atsevišķus apavus, vajag pat vairākas dienas,» viņš nosaka.
«Mūžīgā mašīna» vecajā krogā Agrāk namiņā netālu no autoostas, kur jau pāris gadu atrodas apavu darbnīca, bija alus bārs, un meistars stāsta, ka sākumā vienam otram iereibušam ne reizi vien nācies skaidrot, ka nu tā vairs nav. Jau kādus sešus septiņus gadus tur «saimnieko» kurpnieki Andris un Olga Kondrāti, un apavu darbnīca ir viņu privātais bizness. Andris šo arodu kā māceklis apguvis pirms gadiem vienpadsmit, arī Olga daudzus gadus nostrādāja apavu ateljē. Turklāt kurpnieki bijuši arī viņas vecvecāki. Ienākot darbnīcā, degunā iesitas līmes smaka, bet kurpnieki saka – viņi to vairs nejūt. Ziemā gan tā ir izteiktāka, īpaši no agra rīta, bet vasarā – durvis vaļā, un telpas izvēdinās. Andris darbā ierodas agrāk, Olga – mazliet vēlāk. «Man vairāk darba ir rudenī un ziemā, jo galvenokārt strādāju ar šujmašīnu – pāršuju rāvējslēdžus, iešuju zābakus, ja valkātājam tie par platu, vai nogriežu tos, ja par garu. Protams, sašuju arī atplīsušās vīles un lieku ielāpiņus,» stāsta Olga un iedarbina veco speciāli apavu šūšanai paredzēto «Singer». To abi kurpnieki sauc par «mūžīgo mašīnu» – tā, jau krietni lietota, savulaik nopirkta pēc sludinājuma un, kā smej meistari, kalpos vēl vismaz 200 gadus. «Vajadzētu nopirkt elektrisko šujmašīnu, jo vecās «Singer» adata nav īsti piemērota vasaras apaviem – vajag smalkāku,» spriež Olga. Pašlaik viņa rosās ap puszābaciņiem, kas izrādās gana piņķerīgs un laikietilpīgs darbs. «Mūsdienās, šķiet, apavus taisa, nedomājot par to, ka kādreiz tos vajadzēs labot. Tagad pat – jāizārda teju viss zābaks, lai varētu nošūt vienu vīli,» saka kurpniece.
Labo pat 25 gadus vecus apavus Bet Andris tikmēr kādām «laiviņām» uz papēžiem ar otiņu klāj speciālo krāsu. Taču parasti viņš vienlaikus labo vairākus apavus – kamēr vienam žūst līme, citu var izjaukt. Tagad darba materiālu izvēle ir plaša, turklāt nu vairs nav jābrauc uz Rīgu, lai tos iegādātos – divas reizes nedēļā piegādātāji tos atved paši. Un meistariem ir gan speciālā apavu līme, gan kaučuka, metāla un citi kurpju papēži, ādas gabaliņi ielāpiem, rāvējslēdži – vienvārdsakot viss, kas nepieciešams apavu labošanai. Kaut arī diena, ko pavadām apavu darbnīcā, pēc kurpnieku teiktā, ir mierīga, Andrim darāmā netrūkst – tikko apsēžas, lai pieķertos klāt citam apavu pārim, tā ienāk klients, un kurpniekam jāpieņem pasūtījums. «Pazaudēju kurpei papēdi,» saka šīs apavu darbnīcas pastāvīgā kliente Oksana un atklāj, ka parasti cenšas vasaras apavus salabot ziemā, un otrādi, jo, mainoties sezonām, kurpniekam darāmā ir daudz vairāk, tādēļ apavus nākas gaidīt pat vairākas dienas. Pēc brīža ienāk vēl viens klients, tad vēl viens un vēl viens, un Andris teic, ka pāris desmiti cilvēku pa dienu atnāk, taču, cik kurpju atnes, viņš neņemas skaitīt – dažs labot atnes vairākus pārus, dažs, uzzinot cenu, apsver – ieguldīt vecajās kurpēs vai tomēr iegādāties jaunas. «Lielākoties jau nolemj ieguldīt, jo labus jaunus apavus nopirkt ir ļoti grūti. Piemēram, pagājušajā nedēļā laboju zābakus, kam ir kādi 20 – 25 gadi. Labot nes arī vecākus, īpaši pensionāri. Viņi ir gatavi maksāt prāvu naudas summu, lai tikai salabotu apavus, kas viņiem der kā uzlieti,» skaidro Andris. Plauktā pamanām savādu ierīci, uz kuras uzmaukts kāds sportisku kurpju pāris. Un Andris teic: «Tas ir apavu stiepjamais. Ļoti pieprasīta ierīce, īpaši, kad zābaku sezonu nomaina kurpju un apavi berž, turklāt, cik var noprast, Jelgavā citur tādas nav – klienti pat mēnesi rindā gatavi gaidīt, lai tikai apavus varētu pastiept platumā vai garumā.» Izrādās, ka kurpes vispirms samitrina un tad divas trīs dienas tur uzmauktus ierīcei. Par daudz izstiept nav gadījies, bet par maz – gan. «Ir tādi apavi, kuri, tikko noņemti no ierīces, saraujas atpakaļ gluži kā gumija,» viņš teic. Abiem katra diena ir saplānota – katrs zina, cik daudz var izdarīt, un tik arī uzņemas. «Stundā var papēžus nomainīt apmēram desmit apavu pāriem, toties vienam ielāpam aiziet pat četras piecas stundas. Arī līmēšana aizņem ilgāku laiku. Pāršūt rāvējslēdzi var vidēji divdesmit minūšu laikā, bet gadās šim darbam patērēt pat pusotru stundu…» tā kurpnieki, piebilstot, ka dažreiz jau arī gribas paslinkot.
Kurpnieks sievai liek gaidīt rindā Olga un Andris pēc pieredzes zina teikt, ka apavu valkātāji ir dažādi – kāds salabot atnes netīrus apavus, kāds desmit centimetru augstu papēdi pamanījies nodeldēt līdz pieciem. Kāds par kurpnieka veikumu ir priecīgs, cits tikmēr neapmierināts purpina. Ir tādi, kuri uz darbnīcu apavus atnes, bet pakaļ tiem tā arī neatnāk. «Līdzekļus, laiku, darbu esam ieguldījuši, bet nekā…» Andris atklāj, ka nesen, kad darbnīcā taisīts remonts, daži pāri, kas plauktā bija pavadījuši jau vairākus gadus, vienkārši izmesti. Bet tagad jau atkal vienā stūrī sāk krāties saimnieku «aizmirstās» kurpes… Uz jautājumu, cik tad patiess ir apgalvojums par kurpniekiem bez kurpēm, Olga un Andris smaidot atbild: «Ļoti patiess.» Taču tas galvenokārt tāpēc, ka kurpnieki sev apavus praktiski nevar nopirkt. «Apavu pirkšana man ir tīrās šausmas! Ieraugu izskatīgus apavus par diezgan lielu naudu, taču, papētot tuvāk, saprotu, ka tie ir vienreiz lietojami. Ja paveiksies – trīs četras reizes varēšu uzvilkt. Kurpnieks domā perspektīvā – šo kurpi nevarēs salabot, šo varēs vien salīmēt, un tā, izvērtējot katru sīkumu, var arī palikt basām kājām,» neslēpj Olga. Un jau vēl otra lieta – viņai apavus parasti labo vīrs, taču atlaides neesot – arī sievai kurpes salabo rindas kārtībā! «Vienīgi meitas – septiņgadīgā Karīna un 16 gadus vecā Iveta – ir mazliet privileģētākā stāvoklī,» saka kurpnieka sieva.
Diendienā ir kopā «Ziniet, es jau sen vairs necenšos par cilvēku spriest pēc apaviem – ir gadījies, ka teju izšķīdušas kurpes labot atnes noskrandis vīrs, bet pēc tam pa logu redzu – iekāpj džipā,» saka Olga. Viņa teic, ka mūsdienās arī apavu cenai vairs nav nozīmes – tagad nopirkt labus apavus ir ļoti grūti un dažkārt par pieciem latiem iegādātie kalpo ilgāk un vieglāk salabojami nekā par 100 nopirktie. «Tieši tāpēc mēs vienmēr klientam atgādinām, lai, iegādājoties apavus, nepazaudē čeku, jo tad vismaz var veikt garantijas remontu. Citādi var gadīties, ka jau pēc pāris dienām pie mums jānes labot ļoti dārgus apavus,» Andris neslēpj – gribam vai ne, bet remonts paliek remonts, un to nevar acīm noslēpt! Olga teic, ka dažkārt jau uznāk apnikums augu dienu noņemties ap kurpēm un zābakiem, taču šo gadu laikā tikai vienu reizi esot bijis tā, ka uz darbu iet vispār negribas. «Es mīlu savu darbu!» saka Olga. Un viņai piekrīt arī Andris, piebilstot: «Daži jau brīnās, kā mēs tā diendienā varam abi būt kopā, bet nav tik traki!» Izrādās, par kurpēm ne darbā, ne mājās viņi nerunā – vien, ja vajadzīgs padoms, kā vienu vai otru lietu labāk salabot. «Ir taču tik daudz citu tēmu, par ko runāt!» abi nosmej, ka nereti tieši darbā, labojot apavus, izdodas atrisināt kādu mājas problēmu. Jautāti, kas kurpniekiem darbā sniedz vislielāko gandarījumu, Andris atbild: «Kurpnieka arods ir ļoti radošs – dažkārt krietni nākas palauzīt galvu, domājot, kā labāk salabot apavus, piemēram, kādam ielāpiņu var uzlikt tā, ka defekts pārvēršas par efektu. Kad tas izdodas un klients to novērtē, tad gan ir patiess prieks.»
5.3 °C,
5.1 m/s,
95.3 % 
5.3 °C,
5.1 m/s,
95.3 %