Līdz 26. septembrim Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē Sarmas ielā 4 apskatāma gleznotājas Daces Runčas izstāde «Prieks, kur tu rodies?».
Ritma Gaidamoviča
Māksliniece stāsta, ka izstādē redzami gleznieciski fiksēti svaigākie šī gada mirkļi, kas ir parādījušies kā prieka avots, mazi karodziņi dzīves kartē, kas rāda, kur smelties prieku. Tiesa, prieks esot it visur, tikai jāmāca sev to saskatīt un noķert.
D.Runča (1969) ir dizainere un gleznotāja, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju Vizuālās komunikācijas nodaļu un Latvijas Dizaineru savienības biedre. Izstādēs piedalās kopš 1993. gada, darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Francijā, Anglijā, Austrālijā, Šveicē, Turcijā, Brazīlijā un Krievijā.
Viņa glezniecībā strādā brīvi un enerģiski spilgti. Iedvesmas avoti ir dzīve, dienišķo mirkļu fiksācijas, ziedi un augļi, saule un vējš, pavasaris un rudens, vasaras ziedēšana, prieks par to pilnību. Dzīves un cilvēku vērojumi, neskaitāmie ceļojumu iespaidi, kā arī mākslinieces dizaineres prakses pieredze. Mākslinieces gleznošana ir dalīšanās prieka un mirkļa izdzīvošanas skaistums, ļaujot mirklim uzkavēties ilgi, piefiksējot sajūtu. Lieli spilgti laukumi košās krāsās ar plūstošām līnijām. Sulīga glezniecība, kas izstaro pozitīvas emocijas. Dievišķā dienišķā mirkļa slavināšana.
«Gleznot, man tas nozīmē dalīties priekā, vairojot labo un gaišo, ļaujot materializēties emocijām, palīdzot sajūtu tēliem iegūt formu, krāsu, stāstu un komunikācijas spēju. Mana glezniecība ir spontāna, es gleznoju mirkļu portretus, un mirkļi nemēdz ilgi pozēt. Tas, kas ir mirklī, nav svarīgi, īsā vai garā, bet tieši te un tagad. Dienišķā mirkļa svētums, apbrīnojums un slavinājums. Akrila krāszieda košums, caurspīdīgums un pastozums vienlaicīgi. Smalkas otas vilkta vibrējoša līnija un paletes naža trekns krāsas ziediens. Tas ir mans gleznieciskais izteikšanās veids. Es savienoju un spēlējos ar it kā pretējām lietām, meklējot jaunus veidus kā izmantot dažādus paņēmienus un iespējas, attīstot un kopjot savu glezniecisko valodu,» tā D.Runča.
Foto: sib.jelgava.lv