Pilsētā

Tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko uzdot
autovadītāji, kas ik gadu maksā tā saukto ceļu nodokli, bet nejūt,
ka šī summa nonāktu līdz Latvijas ceļiem. «Jelgavas Vēstnesis»
centās izsekot šai naudas plūsmai, taču izrādās, ka tā īsti nemaz
nav kam sekot… 

 

Satiksmes ministrijas pakļautības iestādes «Latvijas valsts
ceļi» Finanšu vadības daļas vadītāja Viļņa Millera skaidrojums ir
īss: «Tas ir tikai mīts, ka autoīpašnieka samaksātais nodoklis
automātiski nonāk kādā īpašā ceļu remontam paredzētā kontā.
Pirmkārt, jāuzsver, ka tas nav ceļu nodoklis, bet gan transporta
līdzekļa nodeva, ko, izejot tehnisko apskati, ik gadu maksā
autoīpašnieks. Šīs naudas ceļš ir īss: autoīpašnieks to iemaksā
norādītajā kontā Valsts kasē un šī nauda nonāk kopējā valsts
budžetā. Tas arī viss! Tā netiek atsevišķi uzskaitīta un pēc tam
tieši sadalīta valsts un pašvaldības ceļiem,» skaidro
V.Millers.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka sava sakarība starp
samaksāto nodevu un atvēlēto naudu ceļiem ir – proti, likums
nosaka, ka Autoceļu fonda programmai atvēlētie līdzekļi nedrīkst
būt mazāki par summu, kas iekasēta nodevā. Tātad, ja autoīpašnieki
nodevā nomaksājuši tik, tad tieši tādu summu arī no valsts budžeta
atvēl ceļu uzturēšanai, remontam.

Taču, kā skaidro V.Millers, arī tas ir mīts, ka šī nodeva ir
samērā augsta un kopā veido daudz lielāku summu nekā reāli nonāk
līdz ceļiem. «Valsts autoceļu fonda programmai atvēlētos līdzekļus
veido autoīpašnieku nomaksātā nodeva un iekasētā akcīze par naftas
produktiem. Pēdējos gados nodeva veido ap 28 miljoniem latu, bet
akcīze par naftas produktiem ir reizes astoņas deviņas lielāka – ir
skaidri redzams, kas ir galvenais ienākumu avots,» tā
V.Millers. 

Tomēr, lai kāds arī būtu šis sadalījums, galvenais ir fakts,
ka gan nodokli, gan akcīzi maksā iedzīvotāji, kuri arī gaida labāku
ceļu stāvokli Latvijā, bet pagaidām nesagaida.

Vēl vairāk – valsts šogad pamanījās pat uz pusi samazināt
pašvaldībām atvēlēto daļu no Autoceļu fonda programmas. V.Millers
to vienkārši paskaidro: «Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.173
paredz, ka kopējā Autoceļu fonda programmas nauda tiek sadalīta
šādi: 22,8 procenti – pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai,
remontam, bet 77,2 procenti – valsts ceļiem.»

No vienas puses, protams, tie paši autovadītāji, kas maksā tā
saukto ceļu nodokli un akcīzi, brauc gan pa valsts, gan pašvaldības
ceļiem, taču, no otras, – Latvijā valsts ceļu kopgarums ir gandrīz
uz pusi mazāks nekā ielas un ceļi, kas jāspēj uzturēt
pašvaldībām. 

«Latvijas valsts ceļu» mājas lapā atrodamā informācija
liecina, ka valsts ceļu kopgarums ir 20 180 kilometri, bet
pašvaldību ceļi un ielas ir 39 013 kilometru. Tātad šāds Ministru
kabineta noteiktais sadalījums tikai pierāda, ka pašvaldībām ir
jāspēj savi uz pusi garākie ceļi uzturēt par naudu, kas ir vairāk
nekā četras reizes mazāka par to, ko valsts atļaujas tērēt saviem
uz pusi īsākajiem ceļiem.

Tā kā nekur nenotiek uzskaite, cik jelgavnieki autoīpašnieki
nodokļos samaksā un cik reāli pilsēta šo naudu no valsts saņem
atpakaļ ceļiem, «Jelgavas Vēstnesis» centās veikt kaut
provizoriskus aprēķinus, lai lasītājiem radītu priekšstatu par viņu
nomaksātās naudas ceļu. Par pamatu ņemot Ceļu satiksmes drošības
direkcijas datus, cik Jelgavā ir reģistrēto transporta līdzekļu uz
šā gada sākumu, kā arī to, cik vidēji autovadītāji maksā ceļa
nodokli, atklājās dati. Proti, veicot matemātisku aprēķinu, kas var
pretendēt uz aptuvenu precizitāti, iznāk, ka jelgavnieki ik gadu
nodevā samaksā ap 1,8 miljoniem latu. Taču šogad valsts no Autoceļu
fonda programmas Jelgavai atvēl tikai 991 941 latu. Tātad šī summa
ir gandrīz uz pusi mazāka nekā nomaksātā nodeva, bet deviņas reizes
lielākā summa, kas ienāk no akcīzes par naftas produktiem,
Jelgavai, visticamāk, tāpat kā citām pašvaldībām tādā gadījumā
vispār iet secen.