«Meditācija ir viena no dižākajām dzīves mākslām – varbūt pat visdižākā, un to nav iespējams ne no viena iemācīties. Tajā ir tās skaistums. Tai nav nekādas tehnikas un līdz ar to – nekādas autoritātes. Kad cilvēks mācās sevi, vēro sevi, vēro veidu, kā viņš iet, kā viņš ēd, ko saka, vēro savu tenkošanu, naidu, skaudību – ja sevī to visu apzinās nešķirojot, tā ir daļa no meditācijas,» tā vārdu «meditācija» skaidro māksliniece Madara Gulbis. No otrdienas, 9. septembra, Jelgavas kultūras namā skatāma viņas gleznu izstāde ar nosaukumu «Meditācija».
www.jelgavasvestnesis.lv
Atsaucoties uz to, autore atzīt, ka meditācija var notikt, sēžot autobusā vai pastaigājoties gaismas un ēnu caurstrāvotā mežā, vai klausoties putnu dziedāšanā, vai raugoties sava bērna sejā. «Meditācija ir ārkārtīgi svarīga, un tai nav nedz beigu, nedz sākuma…» atzīst māksliniece.
Viņa uzsver, kā tieši vērojot top viņas glezniecība. Vispirms ir redzētais, tad redzētā sajustais, tad sajustā saprastais un tad tas tiek uzgleznots. «Gleznošanas process ir meditatīvs, jo ilgstoši atrodos kādas sajūtas vai brīža attēlošanā, transformēšanā, gleznas radīšanā,» tā viņa.
«Izstādes nosaukums «Meditācija» ietver sevī ieskatīšanos, iedziļināšanos, apdomāšanu,» saka autore, piebilstot, ka Jelgavas kultūras namā būs skatāmi darbi no dažādām iepriekš notikušām izstādēm, kuras bijušas veltītas kādai vienai tēmai, un pavisam jauni, šī gada, darbi. «Gleznas manām izstādēm top, kādai vienai tēmai vai uzdevumam sekojot. Galvenokārt tā ir daba, vide ap mani un viss, kas ar to saistīts – saule, jūra, gaisma, saullēkti un rieti. Tā ir vide, kurā esmu vasarās, kad arī visvairāk tiek gleznots,» piebilst M.Gulbis.
Māksliniece atzīst, ka gleznas vienojošais ir dabas un tās izraisīto pārdzīvojumu attēlojums abstraktā glezniecībā. Šādi strādājot, glezniecība kļūst kā starpposms starp reālām, cilvēka redzei uztveramām lietām un parādībām, un to nekonkrēto telpu, kas ir starp lietām, – gaismas ēterisko vibrāciju. Līdzīgi mūzikai, kas neatskaņo pilnīgi visas reālajā dzīvē dzirdamās skaņas, tomēr pauž visplašāko izjūtu gammu, abstraktā glezniecība tieši tāpat spēj paust visu cilvēka bagātīgo izjūtu paleti, attēlojot nevis fotogrāfisko realitāti, bet nosacītos krāsu laukumus, krāsu attiecības, līnijas.
«Meditācija līdzinās ieniršanai jūras dzīlēs, kur viss ir kluss un mierpilns. Virspusē var būt daudz viļņu, bet dzelmi tie neskar. Jūras dzīlēs ir pats klusums. Kad sākam meditēt, mēs vispirms cenšamies sasniegt savu iekšējo būtību jeb jūras dzīles. Ja viļņi nāks no ārpasaules, tie mūs neskars. Savā augstākajā meditācijā mēs jūtam, ka esam jūra un jūrā esošais mūs nespēj traucēt. Mēs jūtam, ka esam debesis un visi garām lidojošie putni mūs nespēj traucēt. Mūsu prāts ir debesis, un mūsu sirds ir bezgalīgā jūra. Tā ir meditācija,» tā M.Gulbis.
Foto: no mākslinieces arhīva
16.9 °C,
4.7 m/s,
79.6 % 
16.9 °C,
4.7 m/s,
79.6 %