Kultūra

«Kad pirmo reizi atnācu uz Tautas gleznošanas studiju, man bija grūti iedomāties, ka reiz man būs personālizstāde. Es tikai mazdrusciņ zīmēt mācēju, taču studijas vadītāja Ivara Klapera iedrošināta es tomēr to esmu paveikusi,» teic Tautas gleznošanas studijas dalībniece Tatjana Iljina, kuras gleznu izstāde no šodienas apskatāma Jelgavas kultūras namā.

Ritma Gaidamoviča

«Kad pirmo reizi atnācu uz Tautas gleznošanas studiju,
man bija grūti iedomāties, ka reiz man būs personālizstāde. Es
tikai mazdrusciņ zīmēt mācēju, taču studijas vadītāja Ivara Klapera
iedrošināta es tomēr to esmu paveikusi,» teic Tautas gleznošanas
studijas dalībniece Tatjana Iljina, kuras gleznu izstāde no
šodienas apskatāma Jelgavas kultūras namā.

Šī ir pirmā T.Iljinas izstāde un autore pati atzīst, ka tāpēc ir
liels uztraukums. Ikdienā māksliniece strādā par pirmsskolas
skolotāju bērnudārzā «Alfa», taču brīvajā laikā, kā viņa pati saka,
piepilda savu jaunības sapni – glezno. «Bērnībā jau tu vēl neko
nesaproti, taču jaunībā es apjautu, ka man patīk zīmēt un es
labprāt gleznotu. Taču sapni sāku piepildīt tikai 1990. gados, kad
man jau bija piedzimusi meita. Es atnācu uz Tautas gleznošanas
studiju, pratu nedaudz zīmēt, bet man bija vēlēšanās gleznot. Tad
Ivars mani iedrošināja un es sāku mācīties. Tā es te pāris gadus
mācījos un gleznoju. Tad radošajai darbībai bija mazs starplaiks,
bet doma par gleznošanu nepameta un es iestājos Latvijas Mākslas
akadēmijā sagatavošanas kursos, pēc kuriem arī sekoja pārtraukums.
Bet pagājušajā gadā, dažu cilvēku pamudināta, atgriezos atpakaļ
Tautas gleznošanas studijā,» stāsta T.Iljina.

Viņa arī piebilst, ka labprātāk glezno kaut ko dzīvu – cilvēkus,
dabu un ziedus. Tieši ziedi, portreti un dažādi dabas skati skatāmi
arī viņas pirmajā personālizstādē. «Te apskatāmas 20 eļļas un
akvareļa gleznas, kas tapušas, kad es pirmo reizi darbojos studijā,
dažas no Mākslas akadēmijas laikiem, bet lielākā daļa tapusi tieši
pēdējā laikā,» stāsta T.Iljina. Viņa gan neņemas teikt, kuras
krāsas mīļākas – eļļa vai akvarelis, jo viss esot atkarīgs no tā,
ko glezno, ja kaut ko ātru, kur gaismu spēles, tad lietā tiek likts
akvarelis, bet citādi eļļas krāsas.

«Ar šo izstādi es skatītājiem dodu iespēju redzēt vietas, kuras
es esmu ieraudzījusi, bet iespējams viņi nemaz tādas nezina,»
aicinot apskatīt izstādi teic autore.

Foto: Ivars Veiliņš