Kultūra

Koša, krāsaina, radoša un izdomas bagāta – tāda ir deju studija «Benefice». Par to varēja pārliecināties koncertā «Strīminga dienasgrāmata», kurā «Benefice» atklāja savu īsto dabu. Paši dejotāji atzīst, ka «Benefice» – tā ir dzīve, kam piekrīt arī vecāki, kuru bērni dejo studijā. Ikdienā teju viss tiekot pakārtots «Beneficei», taču tas esot tā vērts, jo bērniem patīk, turklāt tā ir ne tikai dejošana, bet arī dzīves skola.

Klajā nākusi 400 lapaspušu biezā Mārītes Putniņas grāmata «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē», kas papildina apgāda «Neputns» kultūrmantojumam veltīto sēriju, kurā atrodams unikāls materiāls par Latvijas reģionu sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas 20 gadu jubilejas izstāde. Šeit iespējams redzēt, kādas vēsmas šobrīd valda tekstilmākslas jomā. «Mēs esam mainīgi. Mainās paaudzes, mainās materiāli, mainās tehnikas, bet visus mūs vieno tekstils. Man ir prieks, ka šajā zālē ir gan 2. kursa studentu tekstilnieku darbi, gan profesionāļu. Jelgavas muzejs īpašs ar to, ka šajā zālē katrs mūsu darbs uzmirdz. Te redz īstās krāsas, faktūru un tas ir tas, kas vajadzīgs,» saka Latvijas Tekstilmākslas asociācijas prezidente Aija Baumane.

7. martā pulksten 14 un 18 uz koncertu «Strīminga dienasgrāmata» Jelgavas kultūras namā ielūdz deju studija «Benefice». «16 – tieši tik «Beneficei» šogad paliek, un tas ir īstais vecums, kad jauniešiem gribas izzināt visādas jaunas fīčas, ejot līdzi laikam. Arī mēs šajā koncertā gribam būt moderni un parādīt, kas mums ir svarīgi. Lai kļūtu par vienu no mūsējiem, jāiepazīst «Benefices» dienasgrāmata, ko atvērsim savā jaunākajā koncertā,» saka deju studijas vadītāja Annika Andersone.

«Bieži eju garām Māteru Jura piemiņas plāksnei, un mūsu koncerti parasti notiek Valsts ģimnāzijā, kas atrodas Mātera ielā. Diemžēl atskārtu, ka pats neko daudz par šo Jelgavai nozīmīgo personību nezinu, un domāju, ka lielākajai daļai jelgavnieku ir tāpat. Tā sakrita, ka J.Māteram šogad būtu apaļa jubileja, un nolēmu, ka jāveido koncerts, kurā mēs visi iepazītu Māteru Juri,» stāsta koru «Zemgale» un «Sidrabe» diriģents Guntis Pavilons. Sestdien, 7. martā, pulksten 16 Jelgavas Valsts ģimnāzijā jelgavnieki gaidīti uz Māteru Jura 170. jubilejai veltītu koncertuzvedumu «Māters. Maskats. Monteverdi».

Jelgavas Pētera akadēmijai jeb «Academia Petrina» Baltijas reģiona izglītības, zinātnes un kultūrvēstures kontekstā kopumā kopš tās dibināšanas 1775. gadā bijusi ievērojama un paliekoša loma vairāk nekā divus gadsimtus.

Taureņi un gulbis no pogām, smalki izšūti dabas skati, Lielvārdes jostas fragments, gleznojumi uz zīda, gleznas, kur bilde radīta no rīsiem, griķiem un saulespuķu sēklām – šie ir tikai daži darbi, kas apskatāmi šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklātajā izstādē «Pasaule mūsu acīm». Šo radošo darbu autori ir sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāles «Ziedkalne» klienti.

8. martā pulksten 14 Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) notiks Aspazijas 150. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Pasākuma laikā dzeja skanēs latviešu, krievu un angļu valodā aktrišu Aijas Magones, Ņinas Ņeznamovas un Agneses Zeltiņas izpildījumā.

Dienas centrā «Sadraudzība» Dobeles ielā 62a iekārtota Jelgavas Pensionāru biedrības radošo senioru tradicionālā rokdarbu izstāde «Pavasara pieskāriens…». Līdz piektdienai, 6. martam, tur iespējams aplūkot, ar ko pilsētas seniori nodarbojas brīvajā laikā. Izstādē eksponēti adīti lakati, knipelētas sedziņas, gleznas, čības, somas, pašdarinātas rotas, dekori… Ikviens skatītājs var novērtēt, cik radoši ir mūsu pilsētas pensionāri, un, iespējams, smelties idejas un ierosmes, lai paši ko izgatavotu.

«Agrā jaunībā gribējām kļūt tik slaveni kā «Metallica». Piedodiet – nesanāca. Taču pa šiem 25 gadiem ir bijis daudz kas cits ievērības cienīgs – manuprāt, esam devuši nozīmīgu impulsu smagā metāla mūzikas vēsturei Latvijā,» spriež metāla grupas «Huskvarn» līderis jelgavnieks Normunds Štefenhagens jeb Urbix. Grupai «Huskvarn» paliek 25, un tā nolēmusi ar īpašu koncerttūri «End of the road» atvadīties, sniedzot vairākus koncertus «Zāģēt pa īstam». 5. martā pulksten 21 Jelgavā, «Melno cepurīšu balerijā» Raiņa ielā 20, iecerēts neliels koncerts un īpašs sarunu vakars ar grupas dalībniekiem, bet lielais atvadu koncerts 13. martā pulksten 20 notiks klubā «Melnā piektdiena» Rīgā.

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) galerijā līdz 27. martam skatāma Nikolaja Malcenieka akvareļu un miniatūru izstāde «Poēma par Tēvzemi un Tālo Ziemeļu balādes». Mākslinieks galvenokārt gleznojis savas dzimtās zemes ainavas – Saukas apkārtni, dzimtās «Rutku» mājas. Daudzi no aplūkojamajiem darbiem ir tik miniatūri, ka tie skatāmi ar lupu.

Ievadot Jelgavas 750. jubilejai veltīto pasākumu ciklu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta jūrmalnieku Imanta Ozoliņa grafiku, ekslibru un Inas Intas Liniņas-Ozoliņas fotogrāfiju izstāde, kas radusies pēc mākslinieku ceļojuma pa Zemgali un Sēliju. Smalkās grafikās redzami arī Jelgavā ievērojami objekti, bet ekslibros iemūžināti mūsu pilsētai nozīmīgi cilvēki, tostarp mūžībā aizgājusī Elza Radziņa, dziedātājs Renārs Kaupers, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. I.Ozoliņš visus šos darbus radījis pēc savas kundzes uzņemtajām fotogrāfijām.